Ja valsts iepirkumi treknajos gados bija kā gards kumoss uzņēmumiem, tad krīzes laikā tie ir kā dienišķā maize, kas daudziem uzņēmumiem ir vienīgā iespēja izdzīvot. «Krīzes apstākļi ir radījuši vampīrismu pretendentu vidū. Viņi ir gatavi izmantot jebkuras metodes, lai nokautu konkurentus, un viens no tiem ir nepamatotu sūdzību iesniegšana,» diskusijā atklāja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. IUB ir nācies izskatīt daudz sūdzību, taču kādreiz tās lielākoties bija pamatotas. Šobrīd birojam galvenokārt jātērē laiks un resursi, lai secinātu, ka sūdzība bijusi nepamatota Pērn valsts pasūtījumu kopējais portfelis bija 1,3 miljardu latu liels, kas, pēc LDDK mazo un vidējo uzņēmumu platformas koordinatores Anetes Baltiņas aprēķiniem, bija aptuveni 10 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta.
Kā vienu no lielākām problēmām publisko iepirkumu jomā autotirgotāju un remontētāju, būvnieku, ceļinieku, apsardzes un uzkopšanas nozares vadošie speciālisti minēja faktu, ka valsts un pašvaldību konkursos lielākoties uzvar tie uzņēmumi, kuri piedāvā zemāko cenu, pat tādos gadījumos, kad ir acīmredzama ēnu ekonomikas klātbūtne.
Latvijas būvnieku
asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs stāstīja, ka šobrīd būvnieku
asociācija veic aptauju, lai noskaidrotu, cik bieži pašvaldības
iepirkumos par galveno kritēriju izvēlas zemāko cenu. «Šobrīd aptauja
vēl nav noslēgusies, tāpēc nevaru informēt par rezultātiem, bet sarunās
ar pašvaldībām atklājās vēl viena problēma, proti, pasūtītājs baidās dot
priekšroku saimnieciski izdevīgākam vai citādi pārākam piedāvājumam, jo
tādā gadījumā zemākās cenas iesniedzējs noteikti sūdzēsies. Tas
savukārt paildzinās iepirkuma procesu un pašvaldībai būs jātaisnojas,
kāpēc tā ir izvēlējusies citu piedāvājumu, nevis to, kas nodrošina
zemāko cenu,» atklāja M. Nikolājevs.
«Arī uzkopšanas un
apsaimniekošanas nozarē situācija ir identiska – joprojām uzvar tie
pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā zemāko cenu. Pasūtītājs bieži pat
neinteresējas par to, vai par šādu samaksu pakalpojumu maz var veikt
kvalitatīvi. Diemžēl jāsaka, ka bieži šādos gadījumos kvalitāte klibo.
Rezultātā cieš visa nozare, jo pasūtītājs ir neapmierināts un nolemj
vairs neizmantot ārpakalpojumus,» sacīja Latvijas Profesionālās
uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars
Garančs.
Latvijas drošības biznesa asociācija šo problēmu cenšas
risināt savas nozares iekšienē. «Mums ir veiksmīga sadarbība ar VID, kas
pārbauda tās firmas, kuras uzvarējušas konkursos, piedāvājot neadekvāti
zemu cenu. Diemžēl pēc VID pārbaudes šīs firmas pazūd, bet to vietā
tiek izveidotas jaunas, kas atkal piedalās konkursos,» uzsvēra Latvijas
drošības biznesa asociācijas vadītājs Ainars Bundulis. Šobrīd Latvijā ir
reģistrētas 499 firmas, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, tikai 35
uzņēmumi ir apvienojušies asociācijā.
Publisko iepirkumu likumā
gan nav minēta norma, kas pasūtītājam uzliktu par pienākumu izvēlēties
lētāko piedāvājumu. A. Tiknuss atzina, ka šāda norma bijusi spēkā
kādreiz, šobrīd likumā ir ietverts termins – saimnieciski izdevīgākais
piedāvājums. «Zemākā cena nav obligāts vērtēšanas kritērijs, saskaņā ar
kuru izvēlēties labāko piedāvājumu. To var izmantot vienīgi tad, ja nav
konkrētu prasību, piemēram, kā tas ir, pērkot rakstāmpapīru,» skaidroja
A. Tiknuss.
Lai risinātu šo un citas ar publiskiem iepirkumiem
saistītās problēmas, diskusijas dalībnieki uzskata, ka nepieciešams
ieviest administratīvo atbildību iepirkuma pasūtītājam kā fiziskai
personai, kas būtu konkrēts naudas sods atbildīgai personai par likuma
normu neievērošanu.
Savukārt, lai atbalstītu uzņēmumus, kas godīgi maksā nodokļus, būtu nepieciešams ieviest papildu kritērijus publisko iepirkumu rezultātu vērtēšanā, piemēram, nomaksātie nodokļi no viena ienākošā lata un koeficientu sistēmas ieviešana, kas nosaka izdevīgāko piedāvājumu konkrētajā nozarē pēc nomaksātajiem nodokļiem.