Viens no virzieniem Latvijas tautsaimniecības sakārtošanai, ko paredz Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2024.–2027. gadam, ir skaidras naudas aprites ierobežošana.
Ir arī izskanējuši apgalvojumi, ka mērķtiecīgāk jāveido bezskaidras naudas tautsaimniecība, atšķiras tikai viedokļi par to, cik strauji tam jānotiek. Jānorāda, ka par to tiek spriests ne vien mūsu valstī, bet arī globālā mērogā. Piemēram, šā gada janvārī Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē Desmit gadi kopā ar eiro Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta pauda: ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, skaidra nauda var kļūt par marginālu maksāšanas metodi. "Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidru naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem," šādus F. Panetas vārdus citē LETA.
Latvijas Banka, atbildot uz Dienas jautājumu par skaidras un bezskaidras naudas norēķinu proporciju, skaidro, ka šopavasar tā ir aptuveni viens pret trīs par labu bezskaidras naudas maksājumiem. Pirms septiņiem gadiem bezskaidras naudas norēķinu īpatsvars bija nedaudz lielāks par pusi no visiem maksājumiem, un neapšaubāmi arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, skaidras naudas lietošanu mazinājušas tās pārmaiņas, ko nesuši Covid-19 pandēmijas gadi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00