Energoefektivitāti ietekmē arī patērētāji

Igaunijā pēdējā laikā tiek daļēji slēgtas degslānekļa elektrostacijas Narvas apkaimē. Kā tas ietekmēs kopējo situāciju Igaunijas enerģētikas tirgū?

Igaunijas enerģētikas tirgū pašlaik notiek transformācija, kas bija paredzama jau iepriekš un iekļauta mūsu ilgtermiņa plānos. Runa ir par kopējās efektivitātes ievērojamu palielināšanu un plāniem, kuru ietvaros daļēji tiek slēgtas savu laiku nokalpojušās jaudas Baltijas un Igaunijas degslānekļa elektrostacijās. Šīs elektrostacijas, es atgādināšu, ir sākušas darbu vēl attiecīgi 1965. un 1973. gadā, tās ir novecojušas un vairs nav efektīvas, kā arī neatbilst mūsdienu ekoloģiskajām prasībām, Eiropas Savienības (ES) direktīvām vides aizsardzības un emisiju jautājumos. Mēs meklējam jaunas iespējas, kā samazināt degslānekļa izmantošanu atlikušajās termālajās elektrostacijās, to aizstājot ar citiem resursiem, tostarp ar biomasu. Šobrīd esam radījuši iespējas ievērojami palielināt tās izmantošanu, vēl cits mūsu pašu, Igaunijas, resurss ir kūdra, attiecīgi mēs uzskatām, ka veiksmīgi iziesim cauri šim transformācijas posmam un saglabāsim ražošanu.

Vienīgā problēma, kas attiecas ne tikai uz termālo, bet arī uz atjaunojamo enerģiju ir tā, ka mums ir enerģija, kas neiekļaujas ES emisiju tirdzniecības sistēmā. Mūsu degslānekļa elektrostacijās šāda situācija šobrīd rada 60% no izmaksām. Gāzes elektrostacijās izmaksas ir mazākas, tomēr arī būtiskas, un ikviens pats var saprast, ka šo tēriņu novēršana ļaus mums ievērojami palielināt kopējo konkurētspēju.

Jūs jau pieminējāt atjaunojamo enerģiju, kas šobrīd kopumā ir populārs un bieži apspriests jautājums. Kāds ir skatījums uz šīs industrijas nākotni Igaunijā?

Runājot par atjaunojamo enerģiju, ir svarīgi trīs punkti, pirmkārt, jau jautājums par apkārtējo vidi, tās piesārņojuma mazināšanu. Mēs visi vēlamies tīru, nepiesārņotu vidi, un atjaunojamās enerģijas iespējami plašāka izmantošana ir viens no ceļiem, kā samazināt piesārņojumu. Otrs jautājums savukārt ir par energosistēmas stabilitāti, spēju nodrošināt patērētājiem nepārtrauktas, stabilas elektroenerģijas piegādes. Lai nebūtu tā, ka aukstās ziemas dienās, kādas Igaunijā nav retums, rodas problēmas šajā ziņā. Visbeidzot trešā lieta ir jautājums par pieejamību, lai atjaunojamā enerģija būtu pieejama patērētājiem par saprātīgu, viņiem pieņemamu cenu.

Attiecīgi mums kā enerģētikas kompānijai ir jāsaliek kopā visas trīs šīs lietas un jāatrod pareizās proporcijas starp tām. Ir samērā vienkārši uzsvērt tikai vienu no šiem jautājumiem un tad akcentēt uz to visu uzmanību, tomēr enerģētikas kompānija šādu vienkāršotu pieeju nevar atļauties, mums ir jāatrod līdzsvars, un tas nepavisam nav vienkārši. Šobrīd neviens nezina, kāda ir pareizā atbilde, kāds ir pareizais līdzsvars, un nākas meklēt risinājumus, sastāvošus no dažādām kombinācijām. Vienlaikus ir viennozīmīgi skaidrs, ka, lai ietu šajā virzienā, visiem tirgus dalībniekiem ir jākļūst gudrākiem. Tas attiecas gan uz mums kā ražotājiem – mums ir jāpalielina efektivitāte, jāizmanto dažādi viedi, informācijas tehnoloģijās balstīti inovatīvi risinājumi –, gan arī uz patērētājiem.

Piemēram, jūs varat plānot savas darbības tā, lai patērētu vairāk enerģijas stundās, kad tās cena ir zemāka, vai arī tajos laika posmos, par kuriem zināt, ka enerģija pamatā nāk no atjaunojamiem avotiem. Patērētāju attieksme un viņu rīcība šajā ziņā ir ne mazāk svarīga par to, ko dara elektroenerģijas ražotājs. Savukārt, runājot par nākotni, domājams, mums būs nepieciešamas lielas enerģijas uzglabāšanas jaudas, pieļauju, ka tādas sāks parādīties arī mājsaimniecībās, tāpat izplatīsies viedās ierīces, piemēram, veļas mazgājamās mašīnas, kuras ērti varēs izmantot stundās, kad elektrības cenas ir zemas. Šādas sadzīves tehnikas jau netrūkst arī šobrīd, tomēr, jo gudrāki šajā ziņā kļūs patērētāji, jo lielāka būs to izplatība. Attiecīgi atjaunojamās enerģētikas iespējami plašāka izmantošana ir atkarīga no daudziem un dažādiem faktoriem, no kuriem daļa atrodas patērētāju pusē. Mēs, protams, ejam šajā virzienā, taču, cik ātra būs tālākā virzība, ļoti precīzi pateikt ir grūti.

Patlaban aktuāla ir informācijas tehnoloģiju un digitālo risinājumu aizvien plašāka izmantošana. Kā rit to ieviešana Igaunijas elektrības tirgū?

Šeit jāņem vērā, ka Igaunijas sabiedrības nosacītais digitālais ceļojums uz informācijas tehnoloģijām sākās pirms divdesmit gadiem, un valdība šajā digitālajā ceļojumā spēlē ļoti aktīvu lomu. Viens no galvenajiem cēloņiem šādai pieejai ir tas, ka mēs esam maza valsts, un, lai mēs būtu konkurētspējīgi, mums ir jābūt ļoti efektīviem. Papildu ieguvums – digitālo risinājumu plaša izmantošana valsts pārvaldē un daudzās citās jomās ir padarījusi mūsu sabiedrību tādu, ka daudzi procesi ir kļuvuši pārskatāmi, saprotami un pieejami ikvienam interesentam. Arī parlamenta vēlēšanās ir iespējams piedalīties, izmantojot viedtālruni, un tas ļauj politiķiem uzrunāt dažādus vēlētājus, it īpaši jauno paaudzi, kuras pārstāvji citādi nelabprāt piedalītos balsojumos. Tā ka kopējo ieguvumu ir daudz. 

Eesti Energia, protams, nestāv malā no šiem procesiem, lai gan es vēlētos pateikt, ka konkrēti manā nozarē Latvijai ir ar ko lepoties digitalizācijas ziņā. Viedie skaitītāji, kas tiek izmantoti elektroenerģijas uzskaitei, Latvijā darbojas efektīvi, visa sistēma tiek ļoti labi koordinēta un ir labi organizēta.