Jau aizvadīti pieci mēneši Covid-19 pandēmijas un tās izraisītās krīzes ēnā. Cik viegli vai smagi Latvijas uzņēmēji šo situāciju risina?
Krīze vairāk vai mazāk ir skārusi visus uzņēmējus, un līdz ar to grūtības izjūt ikviens no viņiem. Ir nozares, kuras krīze skāra ļoti smagi – tā ir gan tūrisma, gan viesmīlības joma, kur apstājās teju 98% biznesa. Vienlaikus ir nozares un uzņēmumi, kuri salīdzinoši maz izjutuši tiešo krīzes ietekmi.
Skaidrs, ka viens no negatīvajiem krīzes blakus faktoriem bija bezdarba līmeņa palielināšanās, turklāt bija atsevišķi uzņēmumi, kuriem nācās piemērot kolektīvo atlaišanu, kā rezultātā darbu zaudēja būtisks cilvēku skaits. Taču šī krīze nodarbinātības kontekstā ir savdabīga ar to, ka paralēli bezdarba pieaugumam vienā nozaru grupā palielinās brīvo vakanču skaits citās nozarēs. Būtībā tas nozīmē, ka, meklējot risinājumus tautsaimniecības atveseļošanai pēc krīzes, svarīgi ir atcerēties šādas nianses un rūpīgi analizēt konkrēto situāciju katrā nozarē, lai saprastu, kādi instrumenti un citi atbalsta mehānismi ir konkrētās jomas uzņēmējiem visnepieciešamākie.
Cik efektīvi ir Saeimas un Ministru kabineta pieņemtie lēmumi? Te nav runas par vēlmi kritizēt vai slavēt valdību, gribētos saprast uzņēmēja izjūtas – vai politiķu lēmumi dod gaidīto efektu?
Šajā krīzē nereti pat vienas nozares uzņēmējiem ir krasi atšķirīga nostāja. Tāpēc arī ekonomikai kopumā nevar piemērot vērtējumu par "vidējo temperatūru slimnīcā". LDDK arī stabilajos laikos ir uzsvērusi, ka precīzai tautsaimniecības attīstības plānošanai ir svarīgs skatījums konkrētās nozarēs – situācijas analīze un attiecīgi arī skatījums par nozares nākotnes attīstības perspektīvu. Te runa ir arī par attiecīgās nozares ģenerālvienošanos, kas ir ierasta prakse daudzās Eiropas valstīs un ko arī cenšamies ieviest Latvijā.
Bet, atgriežoties pie valsts rīcības krīzes seku mazināšanai, jāuzsver, ka galvenokārt tā ir valdības rīcība un arī valdības tieša atbildība par pieņemto lēmumu kvalitāti un rezultātiem, jo Saeimai šajā situācijā galvenā funkcija bija nodrošināt valdības ideju pieņemšanu jau likumu formā, ko var izdarīt tikai Saeima.
Nenoliedzami šis bija un ir ļoti sarežģīts laiks valdībai, jo atsevišķos brīžos bija jāreaģē ļoti, ļoti ātri – krīzes sākumā tas bija dažu diennakšu jautājums, kad bija nepieciešams pieņemt kādu lēmumu un uzsākt tā nekavējošu izpildi. Šajā procesā piedalījās arī uzņēmēju organizācijas, sniedzot savu palīdzību nepieciešamās informācijas apkopošanai, lēmumu noformulēšanai un tamlīdzīgi. Taču nenoliedzami šādās ārkārtas situācijās lielā steigā mēdz iezagties kļūdas un neprecizitātes, kuras pēc tam gan tika labotas.
Būtībā krīzes pašā sākumā, tās epicentrā, kad vispār nebija skaidrības par situācijas iespējamiem attīstības scenārijiem, mums būtiski bija nodrošināt, lai nesāktos masveidīgs uzņēmumu bankrotu vilnis tikai tāpēc, ka uzņēmēji nespēj norēķināties ar saviem piegādātājiem. Tāpēc arī bija svarīgi ātri valdības lēmumi par dīkstāves pabalstiem to uzņēmumu darba ņēmējiem, kuri bija zaudējuši pasūtījumus un realizācijas tirgus, taču vienlaikus nevēlējās zaudēt savus darbiniekus. Protams, ne viss process notika tik efektīvi un gludi, kā tas bija nepieciešams konkrētā brīdī kritiskā situācijā nonākušu uzņēmumu atbalstīšanai, tāpēc LDDK šobrīd aktīvi uzstāj, lai normatīvos tiktu skaidri atrunāta kārtība gan par saīsinātā darbalaika (starptautiski lietotais termins angļu valodā – short time work), gan pagaidu atlaišanas (starptautiski lietotais termins angļu valodā – temporary layoff) atbalsta sistēmu piemērošanu līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un lai nākotnē iespējamo krīžu laikā šos mehānismus varētu maksimāli īsā laikā iedarbināt.
Kas kopumā notiek ar uzņēmējiem gan Latvijā, gan pasaulē? Vai piedzīvojam transformāciju, ieejot jaunas ekonomikas laikmetā?
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 12. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!