Fragments no intervijas:
Pastāv uzskats, ka zinātniekiem un uzņēmējiem jeb izgudrotājiem un izgudrojumu pielietotājiem traucē saprasties atšķirīgā izpratne par laiku – zinātnieki vēlas pēc iespējas ilgāk un pamatīgāk strādāt pie izgudrojumiem, uzņēmēji grib ātrāku rezultātu. Piekrītat?
Zināmā mērā tā ir. Jāsaprot, ka arī patentēšana ir ilgs process. Visa sistēma būvēta tā, ka patentēšanas process prasa daudz laika, divus trīs gadus, bet pēc tam 20–30 gadu būs ekskluzīvas tiesības šo patentu izmantot, piemēram, licencēt, ieķīlāt, pārdot – būs ilglaicīgs un pamatīgs ieguvums pēc patenta saņemšanas.
Latvijā esam noslēguši līgumu ar Eiropas Patentu organizāciju (EPO), kas ļauj mūsu patentu pieteicējiem, ja viss atbilst noteiktiem kritērijiem, ar savu pieteikumu, iztulkotu angļu valodā, nonākt EPO, kur ir 4000 ekspertu un kur patenta pieteicējs var saņemt ļoti labu pārskatu par to, cik vispār vērts ir viņa izgudrojums. Tas var palīdzēt, piesaistot investorus, kā arī var būt noderīgi, palīdzot izdomāt, uz kādiem tirgiem vispār tālāk virzīties. EPO pārskats pašam patenta pieteicējam neko nemaksā, izmaksas sedz valsts. Es priecājos, ka šī programma īstenojas labi. Pērn līdz novembra otrajai pusei bija 14 pieteikumu, par četriem jau bija sniegta EPO atbilde, un no šiem četriem trīs bija novērtēti kā tādi, kam identiska izgudrojuma, pēc EPO datiem, nekur citur pasaulē nav.
No kādām nozarēm saņemat visvairāk patentu pieteikumu?
Latvijā ik gadu ir aptuveni 100–120 pieteikumu nacionāla mēroga patentiem. Nav vienas dominējošās nozares, saņemam patentu pieteikumus no daudzām, dažādām nozarēm, var teikt – no katras mazliet. Pieteikumu skaits kopumā pēdējo gadu laikā nav būtiski audzis, un te jāsaka – diemžēl, bet jāņem vērā, ka bija pārrāvums ES finansējumā. Pat ja bija labas idejas, notika nogaidīšana līdz brīdim, kamēr finansējums tiek piešķirts, lai tikai tad sāktu reālu darbību.
Vai Patentu valdē ar patentu pieteikumiem vēršas IT jomas pārstāvji?
Nāk gan un par patentēšanas iespēju interesējas, bet IT jomas pārstāvjiem patentēt izgudrojumu nav vienkārši, jo Eiropā ir noteikta prasība – lai izgudrojumu varētu patentēt, tam jābūt rūpnieciski izmantojamam. IT nereti ir tādi izgudrojumi, piemēram, datorprogramma vai datorspēle, kurā pēc būtības nekā rūpnieciski izmantojama nav un nebūs, tāpēc Eiropā šādu izgudrojumu patentēt nevarēs. Atšķirīga ir situācija ASV, kur arī dažādus IT risinājumus var patentēt.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 22. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!