Aptuveni 40 procenti ir centušies noturēt savas pozīcijas un stabilitāti, kamēr atlikusī tirgus daļa ir bijusi spiesta mainīt savu stratēģiju un pielāgoties jauno un pagaidu nomnieku prasībām.
„Vienlaikus ar valsts ekonomiku arī
Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2009. gadā ir turpinājis savu
lejupslīdi un, iespējams, ir bijis vissarežģītākajā situācijā,
kāda jebkad ir piedzīvota. Neskatoties uz visu, jau tuvākajā laikā
tiks novērota jauna, daudzreiz profesionālāka tirgus attīstība.
Investori Latviju ir vērtējuši kā vienu no riskantākajiem tirgiem
visā Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ nekavējoties ir jāveic
nepārprotami soļi kopējā tēla uzlabošanā no vietējā biznesa
un valdības puses“, saka Re&Solution vadītājs Ričardas Čepas.
Balstoties uz Čepasa kunga redzējumu,
ekonomikas lejupslīde vienlaicīgi ar ierobežotu finanšu līdzekļu
pieejamību kavēs jaunu projektu īstenošanu tirdzniecības sektorā.
Tādejādi tiek plānots, ka lielākā daļa no šiem projektiem
tiks aizkavēti, bet citi tiks atlikti uz nenoteiktu laiku vai pārtraukti
vispār. Mēs redzam, ka ir īstais laiks mazumtirgotāju, tā saucamo,
„bāzes veikalu“ (no angļu valodas flagship stores) atvēršanai,
jo neiznomāto telpu īpatsvars pilsētas centra galvenajās tirdzniecības
ielās būs ievērojams visa 2010. gada garumā.
Atsaucoties uz Baltijas nekustamā
īpašuma tirgus pārskatu, kopējais neiznomāto biroju telpu īpatsvars
labas kvalitātes A un B klases biroju ēkās 2009. gadā ir sasniedzis
18 procentu robežu. Zemākas kvalitātes biroju namos vai jaunākajās
biroju ēkās neiznomāto platību īpatsvars ir sasniedzis 30 procentus,
atsevišķos gadījumos pat vairāk par 50 procentiem.
„Dažas no biroju ēkām, kuras ir
būvētas balstoties uz pārāk lielu optimismu ekonomikas izaugsmes
periodā, savas sliktās atrašanās vietas un zemās kvalitātes dēļ
nedarbosies veiksmīgi vismaz tuvāko 3 gadu laikā. Neskatoties uz
pieredzēto tendenci izmaksu samazināšanā un zemo aktivitāti nomnieku
kustībā 2009. gada laikā, pašlaik ir novērojama nomas maksu
stabilizācija
A un B klases biroju segmentā un jau tuvākajā nākotnē labas kvalitātes
ēkām varētu tikt novērots nomas maksu pieaugums.
2010. gada pirmajā ceturksnī novēroto
ekonomikas stabilizācijas pazīmju dēļ kompānijas sāk meklēt labas
kvalitātes birojus, lai noslēgtu ilgtermiņa nomas līgumus“ –
saka Guntars Cauna, Re&Solution Latvia pārdošanas vadītājs.
Balstoties uz G.Caunas sacīto, ierobežotais piedāvājums A klases
biznesa centros ar kopējo platību tikai 12,980 kvadrātmetru apmērā
varētu būt ierobežojošs faktors lielu starptautisku kompāniju ienākšanai
Latvijā. Pārējās A klases biroju telpas atrodas biroju ēkās, kuros
saimnieko bankas ar saviem galvenajiem birojiem, un nav pieejamas
plašākai
tirgus daļai vai piedāvājums citiem nomniekiem ir limitēts.
Vietējās ekonomikas stāvoklis ietekmēs
visus nekustamā īpašuma tirgus segmentus. Investīciju produktu
kvalitāte galvenokārt būs atkarīga no vietējās ekonomikas rādītājiem,
kā arī no pasaules ekonomikas tendencēm. Lai piesaistītu
investoru interesi situācijā, kad investoru prātos Latvija ir
iesakņojusies
ar imidžu kā vienu no riskantākajām Eiropas Savienības valstīm
ar sliktu investīciju klimatu, objektu pārdevējiem un valsts
institūcijām
būs jādarbojas daudz reiz aktīvāk un pārdomātāk, lai tiktu uztverti
kā nopietni partneri no investoru puses.
„Arī no juridiskā viedokļa var apliecināt, ka aizvadītais gads pagāja nomas attiecību risināšanas zīmē.“ – komentē Ilga Gudrenika-Krebs, „Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN“ advokātu biroja partnere, zvērināta advokāte, LAWIN nekustamā īpašuma prakses grupas vadītāja Latvijā. „Nomas līgumu pārslēgšana, izdevīgāki noteikumi nomniekiem, sabalansētāks tiesību regulējums nomas līgumos, kā arī nomas attiecību izbeigšana vai pat tiesvedības šajā jomā. Nenoliedzami, ka arī vieniem no pašlaik lielākajiem nekustamā īpašuma tirgus spēlētājiem, t.i., bankām bija jādomā, kā visizdevīgāk apsaimniekot pārņemtos īpašumus, nereti piedāvājot tos nomā par īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kas gan ierobežojas laikā (gads/ divi).
Savukārt nekustamā īpašuma attīstības jomā varēja vērot divas tendences, t.i., projektu iesaldēšanu vai pat tirgus pamešanu no vienas puses, bet no otras puses – piemēram, atsevišķi mūsu klienti, lieli investori, izmantoja šo laiku, lai par izdevīgākām cenām kārtotu dažādas lietas un formalitātes. Tādējādi, lai arī projektos varbūt bija vērojams tempa samazinājums, taču ieguvums no projekta neapturēšanas, bet gan turpināšanas ir liels, jo bieži vien mērnieki, projektētāji un celtnieki savus pakalpojumus un to cenas bija spiesti pārskatīt.
Visbeidzot, no mūsu biroja perspektīvas uz nākotni raugāmies cerīgi, jo redzam, ka aizvien vairāk sāk parādīties dažādi darījumi, tajā skaitā arī tādas nekustamā īpašuma aktivitātes, kādas vismaz gada garumā nebijām redzējuši iepriekšējās tirgus situācijas dēļ.“