CSP dati rāda, ka samazinās izsniegto būvatļauju skaits, tātad nozares kritums vēl turpināsies. A/s RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss prognozē, ka turpmākajos ceturkšņos situācija varētu būt līdzīga, tāpēc valstij jārod līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) projektiem un jāpasteidzina Publiskās un privātās partnerības likuma pieņemšana. Tas daļēji kompensētu privāto līdzekļu samazinājumu nozarē — mājokļu celtniecība atkal sarukusi par trešdaļu. "Ja celtniecības apjomu noteiktu tikai Latvijas ekonomikas iekšējā dinamika, sarukums būtu vēl straujāks," secina Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kritumu vērtējot kā mērenu un saistot ar nozares cikliskumu gadalaiku dēļ. Gada nogalē un nākamgad šīs tendences turpināsies — mājokļu, veikalu, biroju un citu eksportu tieši neveicinošu ēku būvniecības apsīkums pašlaik esot neizbēgams, bet infrastruktūras un rūpniecības ēku būve turpinās augt, paredz P.Strautiņš. Aktivitāti veicināšot ES fondu apguve, īpaši ceļu būvē. "Valstij, tāpat kā līdz šim, jāiegulda infrastruktūrā un jāturpināt eksporta atbalsta pasākumi," ieteic lietpratējs.
Būvniecībā arī turpmāk prognozē līdzīgas tendences kā līdz šim
Būvniecība Latvijā šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu laikposmu pērn, sarukusi par 7,3%. Tas nav pārsteigums, jo nozare ir cikliska — vairāk būvdarbu notiek siltajos gadalaikos, ne rudenī un ziemā, saka Dienas eksperti. Saglabājas industriālo un sabiedrisko objektu būves pieaugums — nule nodotas Grindeks, Cemex, Preses nama ražotnes, Ludzas sporta halle, vēstī Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.