Cenas aug straujāk par algām

"Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni pērn, ir samazinājies par 4,7 punktiem un bija 182,1," norāda Swedbank ekonomiste Laimdota Komare un skaidro: "Dzīvokļa cenu kāpums bijis augstāks par algu pieaugumu – mājokļa vidējā cena pieauga par 9,3%, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums par 6,9%. Šo faktoru rezultātā MPI samazinājās. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, šā gada otrajā ceturksnī pieaudzis par divām nedēļām, un vidēji turīgai mājsaimniecībai, kas vēlētos iegādāties mājokli, nāktos veidot uzkrājumus gandrīz divus gadus."
 

60% no darījumu skaita

Sērijveida dzīvokļa iegāde vēl joprojām ir pieejamākais variants "plašākam mājsaimniecību lokam cenu līmeņa dēļ. Lai gan darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgas guļamrajonos šā gada otrajā ceturksnī sarucis, tas joprojām turpina pārsniegt 60% no visu darījumu skaita. Sērijveida dzīvokļu cena svārstās ap 850–950 eiro par kvadrātmetru. Jaunajos projektos un renovētajos dzīvokļos cenas pārsniedz 1500 eiro par kvadrātmetru," norāda Swedbank ekonomiste.

Neskatoties uz ievērojamu cenu starpību, aizvien biežāk mājokļu pircēji "izvēlas par savu jauno mājokli tieši Rīgas mikrorajonos jaunuzcelto daudzdzīvokļu māju ekonomiskās klases dzīvokli. Darījumu skaits ar šādiem dzīvokļiem šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 45%. Lēmums iegādāties dzīvokli var tikt pieņemts nedaudz agrāk, kad māja vēl tiek celta, bet tieši īpašuma tiesību reģistrācijas procesa īpatnības dēļ tas atspoguļojas statistikā tikai šogad. 45% – tas ir ievērojams pieaugums, to nevar skaidrot vienīgi ar reģistrācijas procesa īpatnībām, bet arī ar augošu interesi par jaunajiem projektiem," situāciju raksturo Komare un turpina: "MPI jaunajiem projektiem Rīgā šā gada otrajā ceturksnī liecina, ka mājsaimniecība ar vidējiem ienākumiem nopelna par 30,3% vairāk nekā nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Mājsaimniecībai, kura vēlas iegādāties jaunu dzīvokli, iekrājums pirmajai iemaksai jāveido apmēram divus gadus un deviņus mēnešus, novirzot tam 30% no saviem ienākumiem."

Eksperte arī informē, ka pēc Swedbank rīcībā esošajiem datiem patlaban būvniecības procesā ir ap 2000 jaunajiem ekonomiskās klases dzīvokļiem, un nekustamo īpašumu attīstītāji ir gatavi turpināt palielināt jauno dzīvokļu piedāvājumu, bet "tas varētu sekmēt šo dzīvokļu cenu izaugsmes sabremzēšanos, un līdz ar noturīgu vidējās algas kāpumu palielinātos mājokļu pieejamība".

Saistībā ar ēku kvalitāti nekustamā īpašuma pārvaldības un apsaimniekošanas uzņēmuma Civinity Latvijas reģionālais vadītājs Ardis Pāvilsons Dienai jau iepriekš skaidroja, ka, plānojot dzīvokļa iegādi, "jāvērtē katra konkrētā māja individuāli", jo "mājas uzbūvēšanas gads noteikti nav vienīgais vērtēšanas kritērijs". 

Kopumā "vājais punkts daudzās padomju laikā būvētajās sērijveida mājās ir komunikāciju kvalitāte. Runājot par jaunajām, XXI gadsimtā būvētajām mājām, tās problēmas, par kurām man nācies dzirdēt, saistītas ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ne īpaši piemērotu būvniecības materiālu izmantošanu, ar ļoti ātru būvniecības tempu un diskutablu būvniecībā iesaistīto darbinieku kompetenci. Es ikvienam, kurš vēlas pirkt dzīvokli jaunajā projektā, noteikti ieteiktu painteresēties par to, kāds uzņēmums māju būvējis. Ja tas ir tāds "viena projekta" uzņēmums, tad tas jau ir pamats nopietnākai mājas izvērtēšanai, savukārt ilgtermiņā strādājošie uzņēmumi daudz biežāk garantē labāku rezultātu", mudina ņemt vērā Pāvilsons un rezumē: "Savi plusi un savi mīnusi ir dzīvošanai gan  sērijveida, gan jauno projektu mājās. Tas vien, ka mājai ir 15 vai 45 gadi, nenozīmē, ka dzīvokļa īpašniekam nebūs nekādu problēmu vai tieši pretēji – ka noteikti būs problēmas."