"Lai gan iepriekš bija visdažādākās runas, Krājbankas krīze parādījās kā pērkons no skaidrām debesīm. Tomēr ārkārtīgi precīzi nostrādāja FKTK situācijā, kad krīze jau bija atklāta un faktiski no tās vairs nevarēja izvairīties," uzsvēra K.Leiškalns. Viņaprāt, šajā situācijā "Latvijas valsts amatpersonas rīkojās kā aktieri filmā, kuras scenārijs un režisora griba ir labi zināma". K.Leiškalns skaidroja, ka Krājbankas sakarā mazāki pārmetumi ir jāvelta FKTK, bet vairāk uzmanības ir jāpievērš drošības institūciju rīcībai.
"Vajadzētu pasekot un paanalizēt specdienestu rīcībai šajā situācijā, jo tādas lietas nevar samilzt un notikt momentāni, tās nevar netikt nepamanītas. It sevišķi modriem bija jābūt, jau saasinoties situācijai ap airBaltic. Gan paša Antonova personība, gan airBaltic - tie ir riska faktori. Ir visdažādākās sazvērestības teorijas.
Krājbankas apstāšanās ir izsaukusi diskusiju, ka Latvijā ir bankas, kuru darbība nemaz nav vēlama, kas apkalpo tikai nerezidentus un nav vajadzīgas," intervijā Dienai stāstīja K.Leiškalns.
"Tomēr tas ir lēts populisms, kad tagad runā par nerezidentu naudu, ofšoru naudu, līdzekļu iešanu cauri Latvijas bankām. Gribu uzsvērt, ka pašlaik šie jautājumi Latvijā tiek ļoti pilnīgi, skrupulozi un precīzi regulēti ar likumdošanas palīdzību. Nerezidentu nauda, kas glabājas Latvijas Bankā, Krājbankas gadījumā nospēlēja ļoti pozitīvu lomu, kas tagad ļauj atgūt cilvēkiem savus līdzekļus, jo daļa no nerezidentu naudas ir nonākusi Noguldījumu garantiju fondā - tie ir daudzi desmiti vai pat simti miljoni latu. Vajadzētu izvairīties no tāda populisma, kas kaitē Latvijas ekonomikai un banku sistēmai. Bankas un baņķieri nekur netiek mīlēti, bet bez banku devuma ekonomikā arī nekur neuztiek," uzskata K.Leiškalns.
Visu interviju lasiet piektdienas Dienā!