Rimšēviča skatījumā, lai arī tas ir ļoti sarežģīts jautājums, valdībai lēmums jāpieņem tikai tad, "kad visi skaitļi būs uz galda".
Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas Bankas vērtējumā valsts nav veiksmīgākais lidsabiedrības pārvaldītājs. Līdzīgu apsvērumu dēļ Latvijas Banka arī esot aicinājusi iespējami ātrāk pārdot tai daļēji piederošās bankas - Citadeli un Parex.
Citadele esot jāpārdod iespējami ātrāk, lai valsts atgūtu savas investīcijas šajā bankā, savukārt Parex jāpārdod, lai "visi beidzot zinātu, kādi ir zaudējumi, un šis stāsts beigtos". "Nevar visu laiku dzīvot un pārdzīvot, kādi būs zaudējumi," uzskata Rimšēvičs.
Taujāts, vai šis tiešām ir labākais laiks valsts aktīvu pārdošanai, Rimšēvičs norādīja, ka gan Parex, gan airBaltic gadījumā kā kritērijs jāizmanto šo aktīvu uzturēšanas izmaksas.
"Ja tagad nekas netiek likts [ieguldīta nauda uzņēmumos] un ir pārliecība, ka arī turpmākajos trīs gados nekas nebūs jāliek, tad turiet, bet, ja tādas pārliecības nav, ir jāpārdod," sprieda centrālās bankas vadītājs.
Jau ziņots, ka otrdien valdība nolēma piedalīties airBaltic glābšanā, pēc valdības sēdes paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Konsultāciju kompānijai Prudentia divu nedēļu laikā jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā. Prudentia pētīšot divus scenārijus - valsts piedalās līdzvērtīgi kā otrs akcionārs, vai "valsts pilnībā piedalās visā kompānijas darbībā". Pēc valdības pārstāvju teiktā, pārdot airBaltic akcijas pašreizējā situācijā valstij nav ieteikuši konsultanti.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss atzinis, ka valsts akcionārs vēlas nomainīt ne tikai Fliku, un neizslēdz iespēju, ka izmaiņas varētu skart arī citus augstākā līmeņa menedžerus.
Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem apliecināja, ka var dot garantijas: nomainot airBaltic vadību, tās jaunais vadītājs nebūs politiķis, bet gan profesionālis. airBaltic ir nepieciešams profesionāls menedžeris ar pieredzi aviosfērā, starptautisku reputāciju un atpazīstamību, norādīja premjers.
Premjers trešdien intervijā Radio 101 atzina, ka tas, visticamāk, būs kāds starptautisks eksperts. "Par to atalgojumu, ko saņem Fliks, var noalgot ļoti labu profesionāli," piebilda Dombrovskis. Viņš arī teica, ka parasti uz šādām pozīcijām nesludina konkursus, bet kandidātus meklē ar personāla atlases firmu palīdzību. Vaicāts, kā varēs izvairīties no "cita Flika" iecelšanas airBaltic vadībā, viņš teica, ka to nodrošinās akcionāru līguma maiņa, nosakot, ka valstij ir iespēja kontrolēt uzņēmumu, tai skaitā iecelt un atcelt uzņēmuma vadību.
Jautāts, vai, vadot valdību vairāk nekā divus gadus, viņš neuzskata par nepieciešamu uzņemties politisku atbildību par problēmām, kādas valstij ir radušās ar airBaltic, Dombrovskis atrunājās, ka sarežģījumus lielā mērā radīja toreizējā Satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) 2009.gada martā noslēgtais akcionāru līgums, kas kontroli pār uzņēmumu nodeva mazākuma akcionāram.
Valdības sarunās ar airBaltic mazākuma akcionāru nav izdevies mainīt attiecīgo līgumu punktu, tāpēc Flikam jāuzņemas atbildība par situāciju uzņēmumā. Premjers tieši neatbildēja uz jautājumu, vai valdība nevarēja kvalitatīvāk darboties, lai panāktu izmaiņas līgumā.
Viņš atzina, ka valdība pēdējā airBaltic kapitāla palielināšanas reizē paļāvās uz Flika iesniegto biznesa plānu.
Kā ziņots, Šlesers iepriekš norādīja, ka Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un "atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu".
Tomēr pagājušā gada rudenī toreizējās partiju apvienības Vienotība līdere Solvita Āboltiņa paziņoja, ka gan Šlesers, gan Fliks atklāti maldina sabiedrību, sakot, ka līdz ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu aprīlī parakstīts jauns akcionāru līgums.