Iesaistīšanās būšot atkarīga no konkrētiem apstākļiem. Patlaban esošais līgums par komerczonas pārvaldi ar lidostu padara TAV Latvia par lielāko lidostas Rīga klientu.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Aivis Ronis, tiekoties ar Turcijas vēstnieci Latvijā Šerifi Serapu Ozdžoškunu, aicinājis Turcijas avionozares uzņēmumus nākotnē iesaistīties Rīgas lidostas jauna termināļa izveidē.
Līdz šim Turcijas kompānija TAV ir bijusi laba un stabila lidostas Rīga partnere, tāpēc aicināja vēstnieci informēt arī citus savas valsts avionozares uzņēmumus par iespējām nākotnē iesaistīties lidostas tālākā attīstīšanā kā investoriem.
Rīgas lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse iepriekš skaidroja, ka pašreizējā termināļa paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu).
Kā ziņots, aprīlī lidostas Rīga valdei tika prezentēts termināļa attīstības koncepts, ko izstrādājusi konsultantu firma GMW sadarbībā ar starptautisko lidostu Rīga un lidsabiedrību airBaltic.
Koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.
Patlaban lielākās lidostas problēmas ir saistītas ar termināļa nepietiekamo kapacitāti. Lidostas attīstība ir iekavēta četrus gadus, terminālis paredzēts trim miljoniem pasažieru gadā, līdz ar to patlaban "pīķa stundās" vērojama drūzma, rindas un citas problēmas. Pērn lidosta apkalpoja 4,6 miljonus pasažieru, bet šogad plāno apkalpot piecus miljonus.
Sadarbības līgums starp TAV Airports Holding un VAS Starptautiskā lidosta Rīga tika parakstīts 2010.gada 30.septembrī par komerczonas īri un lidostas beznodokļu zonas nodrošināšanu. Beznodokļa komerczonas rekonstrukcija tika sākta 2011.gada sākumā. Esošais līgums par komerczonas pārvaldi padara TAV Latvia par lielāko lidostas Rīga klientu.
Kad bijušā aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika vadībā tika iniciēts airBaltic jaunā termināļa būvniecība, kuras izmaksas tika lēstas pa 90 miljoniem eiro (63 miljoniem latu), bija paredzēts, ka tā realizācija notiks kopā ar Turcijas operatoru TAV Havalimanlari Holding AS. Šī kompānija kā sadarbības partnere tika izvēlēta jau vēl iepriekšējā lidostas Rīga attīstības konkursā, kurš pēc sava vēriena gan bija daudz lielāks par airBaltic rosināto.