Jau tuvākajā nākotnē, turpinot sociālo zinātņu un tiesību zinātņu, kā arī humanitāro zinātņu un mākslas zinātņu speciālistu sagatavošanu pašreizējā apjomā, pastāv ļoti augsti riski, ka šo nozaru speciālisti pēc pieciem gadiem būs spiesti Latviju pamest vai arī strādāt neatbilstoši savai kvalifikācijai.
Sadalītā atbildība
Pēc tam, kad pagājušā gada 20. decembra žurnālā Dienas Bizness tika publicēts mans raksts Latvija – administratoru un juristu zeme, es saņēmu desmitiem zvanu, e-pastu, WhatsApp ziņu ar jautājumu, kas tad ir atbildīgs par rakstā minēto augstskolu disproporciju un vai kāds arī plāno to, kādi augstskolu speciālisti un cik lielā skaitā Latvijai nākotnē būs vajadzīgi.
Diemžēl atbildība par ekonomiskās attīstības plānošanu un speciālistu sagatavošanas plānošanu Latvijā ir sadalīta starp divām ministrijām, kuras izsenis pārvalda ļoti atšķirīgi politiskie grupējumi. Lielāko daļu no tā, kas attiecas uz augstskolām, plāno Izglītības un zinātnes ministrija (ir gan izņēmumi – lauksaimniecības un mežsaimniecības augstāko izglītību pārvalda Zemkopības ministrija, mākslas augstskolas – Kultūras ministrija), bet Latvijas uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu un struktūru vajadzības pēc speciālistiem prognozē Ekonomikas ministrija. Iespējams, tieši tāpēc, ka līdz šim (un arī pašreizējā Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdībā) visas šīs sistēmas pārvaldīja atšķirīgi politiskie klani, katra no tām evolucionēja savā, atšķirīgajā virzienā, neatkarīgi no Latvijas sabiedrības kopējām interesēm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 1. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!