"Esam viens no etapiem gaismekļu ražošanā, un šādus mērījumus veicam jau sešarpus gadu," saka SIA Baltic Research Center laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis. Vadājot mūs pa laboratoriju, viņš rāda īpašu aptumšotu telpu, kura darbojas nepārtrauktā režīmā un kurā nemainīgi tiek uzturēta +25 °C temperatūra, – te tiek testēti jebkādi gaismas risinājumi. "Pasaulē ir simtiem šādu laboratoriju, bet mēs esam viena no t. s. akreditētajām laboratorijām, turklāt šādā komplektācijā – Baltijā vienīgā," Ingmārs stāsta. Te iegūts atzinums ļauj ražojumu virzīt tālāk uz starptautisku un visā pasaulē atzītu sertifikāciju.
Pamatnodarbošanās laboratorijā ir gaismekļu un elektroierīču testēšana, tai skaitā apgaismojuma mērījumi darbavietās un gaismekļu izstarotās zilās, ultravioletās vai infrasarkanās gaismas bīstamības rādījumi acīm un ādai, taču sagādātās aparatūras klāsts ļauj visādi pārbaudīt arī dažādas citas detaļas – ko vien klientiem ievajagas notestēt. Atsevišķā telpā tiek pārbaudīta elektroierīču apvalku drošība: cik tie ir izturīgi pret cietām daļiņām, triecieniem, rūsu, arī pret ūdeni (no sīka lietutiņa līdz pat kārtīgam gāzienam), mitrumu, salu, tveici utt. Kad par redzēto saku, ka Ingmāra darbs ir vieni vienīgi fizikas eksperimenti, tikai augstākā līmenī nekā vidusskolas stundās, viņš smaidot piekrīt un norāda, ka to, kas laboratorijas testos notiek, izprast jau varot jebkurš, tikai jāmāk, kā teicis Einšteins, arī sarežģītas lietas izskaidrot vienkārši. Ja to nemāki, tātad laikam vēl pats neesi sapratis.
Daudzveidība bez robežām
Laboratorijas pakalpojumus izmanto gaismas iekārtu, gaismekļu ražotāji Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un citās valstīs, kā arī visdažādāko nozaru uzņēmumi, kam radusies nepieciešamība kaut ko pārbaudīt. Ingmārs min dažādu mazo projektu piemērus: ir testēti armijas vajadzībām taisīti droni, kāda "kikstarteru" kompānija atsūtījusi testēt finieri, ko grib likt savas ierīces aizmugurē, savukārt kāds laboratorijas iekārtu ražotājs vēlējies pārbaudīt, kā būtu, ja maisītāja iekšienē pēkšņi nolūztu detaļa un triektos pret vāciņu, to izsitot laukā. "Izdomājām speciālu šādas situācijas imitāciju," paskaidro Ingmārs.
Apgaismojuma testēšana tomēr ir un paliek galvenais darbības virziens, turklāt katrs šāds projekts atšķiras no iepriekšējiem, un to lielā mērā diktē arvien lielāka daudzveidība gaismekļu pasaulē. Ir sanācis testēt pat eksperimentālas dārzkopības lampas, kas, variējot ar zilo un sarkano gaismu, panāk, ka augi arī attiecīgi uzvedas un aug. Daudzveidības līderi ir LED gaismekļi, kas ir ļoti evolucionējuši un pēdējos 25 gados soļo uzvaras gājienā pa visu pasauli, iekarojot arvien plašāku tirgus nišu, – Ingmārs atklāj vienu no apgaismojuma industrijas tendencēm. Tik daudz variāciju gaismas spektrā, optikā, krāsu atveidē, mirgošanā, izgaismoto laukumu veidos, ietekmē uz redzi, dizainā kā LED nevar piedāvāt neviena cita veida spuldzes. Starp ražotājiem, īpaši ielu apgaismojuma jomā, rit sīva konkurences cīņa, tāpēc gaismekļu daudzveidība tikai pieaug. "Tehnoloģiju ziņā LED gaismekļiem vēl nav redzama galējā robeža, cik tālu tie var aiziet un attīstīties, ko vēl var izgudrot. Šobrīd par šo robežu tikai tiek izteiktas prognozes," teic Ingmārs un piebilst, ka LED ir kā plastilīns ar neskaitāmām izmantošanas iespējām.
Ņemot vērā visu šo dažādību, kļūst vēl skaidrāks, kāpēc tas viss ir jātestē, lai saprastu, tieši kādas spuldzes būs vispiemērotākās konkrētajai situācijai un konkrētajiem apstākļiem. Reizē ar apgaismojuma tehnoloģiju attīstību mainās un pilnveidojas arī apgaismojuma testēšana un standarti. "Mums laboratorijā sanāk saskarties ar visām jaunajām lietām, kas ienāk nozarē," Ingmārs saka.
Kā vēl vienu aktuālu tendenci viņš min uz cilvēku centrētu apgaismojumu iekštelpās un birojos, kas var automātiski mainīties, pieskaņojoties dienas gaitai un cilvēka bioloģiskajam ritmam. "Tīri teorētiski tie varētu būt galdā, pie kura cilvēks strādā, iestrādāti sensori – ja tie vairs neuztver pietiekamu gaismas daudzumu, tie pieregulē no gaismekļa plūstošo apgaismojumu. Tā vairs nav tāla nākotne, tas jau ir tehnoloģiski iespējams," Ingmārs stāsta. Viņš uzskata, ka šāda tehnoloģija būtu noderīga arī astronautiem kosmosā, jo ļautu viņiem saglabāt dabisko diennakts ciklu ar attiecīgu hormonu izdalīšanos: no rīta zilganāka gaisma kosmosa kuģī dotu možumu, uz vakarpusi dzeltenāka – nomierinātu un sagatavotu miegam.
Biznesā vajag fiziķi
Ingmāra saikne ar gaismas zinātni uzplauka fizikas studiju bakalaura pēdējā kursā Latvijas Universitātē. Viņam šis studiju priekšmets labi padevās, un pēc ziemas sesijas eksāmena pasniedzējs puisim ieminējies: biznesā vajag fiziķi, varbūt vēlies šo iespēju izmantot? Pie viņa bija vērsušies cilvēki ar interesi par tagadējās Baltic Research Center laboratorijas radīšanu. Ingmārs, protams, piekrita. "Sāku strādāt februārī, un man tas viss ļoti patika, biju iegājis jaunā nišā. Līdz maijam nodarbojos ar izpēti un meklējumiem, jo neviens te mani nevarēja mentorēt un izstāstīt, kas un kā jādara. Radās degsme un interese kopā ar jaunības maksimālismu un vēlmi sevi pierādīt. Nebija pat laika atģisties, kad jau gads bija apkārt un bijām akreditējuši fotometriju jeb savus gaismas mērījumus," stāsta Ingmārs, kurš par laboratorijā sākto uzrakstīja arī savu bakalaura darbu. Viņš neslēpj, ka sākumā bijuši cilvēki, kas teikuši – tas ir jauns uzņēmums, ir riski, prasi lielāku atalgojumu... "Mazliet bija iekšēja cīnīšanās, bet tajā visā tomēr ir arī kaut kāds patriotisms – censties un pamazām aptvert visu lielo kopumu, ar ko iespējams strādāt."
Tagad, pēc sešarpus gadiem, ir gandarījums, ka laboratorija stabili un sekmīgi darbojas. Tomēr Ingmārs savu darbu salīdzina ar radošu procesu: "Sākotnēji mazā zināšanu bāze rada lielu pārliecību, kas iet kopā ar motivāciju un gandarījumu. Bet tad vienā brīdī rodas bedre, kad redzi – iegūstot pietiekami daudz informācijas, vairs neko nesaproti! Laboratorija it kā ir ļoti loģiska, mehāniska darbošanās, tomēr arī ļoti radošs pasākums. Ir kāpums, un tad – kritums. Noliec malā to, ko nesaproti, pēc kāda laika pie tā atgriezies, un – sanāk. Tas, man šķiet, ir mūžīgs un dabisks process jebkurā darbības jomā." Šāds darba ritms – ar kāpumiem un kritumiem – vienlaikus ir arī ļoti aizraujošs. "Reāla bezcerība un reāla cerība, kā teiktu mans brālis," Ingmārs smaida. Viņš apliecina, ka jau no pirmajiem darba mēnešiem laboratorijā citiem varējis teikt: "Jā, es studēju fiziku, jā, es strādāju šajā jomā, un, jā, es tur varu nopelnīt, plus vēl tas ir interesanti, kaut kas unikāls un jūtu savu pienesumu sabiedrībai. Vai tas ir viegli? Nē. Joprojām nav viegli, un ir pilns ar izaicinājumiem."
Ingmārs laboratoriju uzskata par veiksmes stāstu, kur pats bijis īstajā laikā un īstajā vietā. Sākumā testus veicis un ar klientiem komunicējis viens, bet nu jau vairākus gadus strādā divatā ar asistentu. Paralēli jāseko līdzi dažādiem pētījumiem un jaunām tehnoloģijām gaismas industrijā. Par svarīgāko Ingmārs nereti informē arī klientus, kuri nu sākuši lūgt pēc izglītojošu semināru kopuma. Uzņēmumi viņu mēdz aicināt arī apmācīt darbiniekus par gaismekļiem, kas tiek ražoti.
Aptaujas
Karjerā var noderēt viss, kas darīts. Ingmārs tam piekrīt. Studiju laikā viņš trīs gadus strādājis par intervētāju socioloģisko pētījumu kompānijā Factum. Tas iemācījis uzrunāt cilvēkus aptaujām, uzlabojis komunikācijas prasmes, sociālo inteliģenci palīdzējusi izkopt arī iespēja piedalīties savākto datu analīzē, Ingmārs stāsta.
Vērtīga komunikācijas un prezentācijas prasmju skola bijis arī pārdevēja konsultanta darbs veikalā. "Caur draugu draugiem uzzināju, ka vajadzīgs darbinieks, un pieteicos," Ingmārs stāsta un kaut neilgu laiku pastrādāt ar cilvēkiem iesaka jebkuram. "Veikalā darbam bija visai profesionāla pieeja – klientam ienākot pa durvīm, tu viņu iedrošini, un tad atliek pajautāt, kas konkrēti interesē," Ingmārs atceras. Tagad viņš secina, ka šī pieredze pašā nostiprinājusi spēju lietišķi uzklausīt visdažādākos viedokļus un vajadzības.
Noderīgo prasmju bagāžu, skatuves iemaņas un pašpārliecību papildinājuši arī 14 gadi, ko Ingmārs nodejoja tautas deju kolektīvos, tostarp Līgo pie Jāņa Purviņa, kā arī brīvprātīgais darbs biedrības CISV Latvija rīkotajā starptautiskajā jauniešu vasaras nometnē Austrijā, kur Ingmārs devies līdzi Latvijas pusaudžu grupai un arī vadījis dažādas nodarbības. Nometnes mērķis balstījās atvērtībā pasaulei un globālisma idejās, un arī Ingmārs tajās saskata plašāku skatu un domāšanu, uz ko vēlas tiekties pats.
Tuvākās nākotnes karjeras plāni viņam tomēr saistās ar gaismas industriju un laboratoriju. "Gribu iespēju robežās palīdzēt radīt kādas jaunas nišas un palīdzēt augt mūsu reģionam tehnoloģiju attīstībā," viņš saka. "Bet paralēli domāju arī par iespējām, kas ļautu vairāk pievērsties tieši apmācībai – izglītot cilvēkus par gaismu un to, kā tā mūs ietekmē." Vēlme dalīties savās zināšanās Ingmāram, šķiet, ir gēnos – vecāki visu mūžu ir filosofijas un ētikas pasniedzēji universitātē, abi brāļi sociologi lasa lekcijas.
Ingmāram ir arī plašs interešu un hobiju loks. Viņš seko līdzi astronomijas un astrofizikas aktualitātēm, daudz lasa psiholoģiska un filosofiska rakstura grāmatas, jo kādā brīdī pats ir saskāries ar izdegšanu. "Jūtu, ka smadzenes tiek pabarotas," viņš saka par savu patiku pret nopietnu lasāmvielu. Tautas dejās Ingmārs ir paņēmis pauzi, taču to kompensē gan ar sportiskām aktivitātēm – peldēšanu, piedalīšanos Stirnu buka skrējienos, velobraukšanu, vizināšanos ar longbordu –, gan ar dziedāšanas nodarbībām pie vokālās pedagoģes. Nākamajos Dziesmu svētkos gribētos dziedāt atjaunotajā Mežaparka estrādē. Vaļasprieku sarakstā Ingmāram pavīd arī iespēja pastrādāt fizisku darbu lauku mājās vai iepriekš nedarītu lietu izmēģināšana – pat mandalu zīmēšana un izšūšanas eksperiments.