Latvijas darba tirgū nepilnas slodzes nodarbinātība joprojām ir visai reta parādība. Tas īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem – pensionāriem, kuri, salīdzinot ar saviem vienaudžiem Rietumeiropas valstīs, daudz retāk izvēlas vai spēj strādāt daļēju slodzi. Šī situācija uzrāda gan neizmantotu potenciālu darba tirgū, gan arī izgaismo šķēršļus, kas kavē elastīgāku nodarbinātību, vērtē uzņēmuma WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.
Lai arī Latvijā kopumā ir augsta iedzīvotāju nodarbinātība pensijas vecuma grupā (visvairāk – Igaunijā, kam seko Latvija) Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, tomēr nepilna laika slodzes – ne tikai senioriem, bet arī jauniešiem un studentiem, vecākiem ar maziem bērniem un cilvēkiem ar veselības problēmām – ir ļoti maz izplatītas, ievērojami mazāk nekā vidēji ES. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānā 2025.–2027. gadam vārds "slodze" nav minēts.
Svarīgi noturēt
Ņemot vērā demogrāfijas tendences, iedzīvotāju noturēšana darba tirgū kļūst par primāru mērķi. Lai arī pastāv dažādi nosacījumi, kuru dēļ pilnā mērā tas var nebūt iespējams, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka spēja darba tirgū iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus izriet no ekonomikas attīstības pakāpes, jo to veido plašs faktoru spektrs. Jo elastīgāks kļūs darba tirgus, jo lielāks ieguvums būs ekonomikai. Attīstītāka ekonomika piedāvā plašākas karjeras un darba maiņas iespējas, jo ar gadiem darbinieku spējas mazinās. Tāpat gūtās zināšanas un prasmes ļauj elastīgāk pielāgoties situācijai. Ja šādu iespēju un prasmju trūkst, lomu nospēlē valsts institūciju kvalitāte, kas nodrošina nepieciešamo, lai darbinieki saglabātu vietu darba tirgū. Jo efektīvāk strādā visi posmi, jo lielākas ir iespējas celt pensionāru nodarbinātību Latvijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00