Biedējošās zemestrīces
Nīderlandes Augstākā tiesa šā gada sākumā sāka skatīt vairāk par diviem desmitiem prasību, kuru iesniedzēji prasa gāzes ieguves nekavējošu pārtraukšanu Groningenas gāzes laukā. Prasību iesniedzēji norāda uz regulārajām zemestrīcēm Groningenas provincē, kuru cēlonis atbilstīgi zinātnieku atzinumam ir zemes virskārtas nosēšanās gāzes ieguves dēļ. Šo zemestrīču dēļ Nīderlandes valdība jau pieņēmusi lēmumu līdz 2030. gadam pārtraukt gāzes ieguvi Groningenas gāzes laukā. Ņemot vērā Groningenas nozīmīgumu ne tikai Nīderlandes, bet arī visas Eiropas ekonomikā, iespēja, ka tiesa varētu nostāties prasītāju pusē, gan tiek uzskatīta par niecīgu, tomēr kopumā šīs prāvas var vēl vairāk paātrināt Groningenas slēgšanu.
Pirmā zemestrīce Groningenā notika 1994. gada decembrī, un tās stiprums bija 2,4 balles pēc Rihtera skalas. Sākotnēji tai netika piešķirta īpaša vērība, tomēr, tā kā zemestrīces sāka notikt aizvien biežāk, turklāt Eiropas centrā – reģionā, kuram zemestrīces nav raksturīgas, varas iestādes un viens no gāzes ieguves operatoriem – Royal Dutch Shell (otrs operators ir ExxonMobil) – ātri sasaistīja tās ar gāzes ieguvi un pasūtīja atbilstošus pētījumus. Izpētes darbi ne tikai apstiprināja aizdomas, bet arī ļāva izdarīt secinājumu, ka ģeoloģisko izmaiņu un resursu izstrādes dēļ Groningenā jau drīzumā ievērojami samazināsies iegūstamās gāzes apjomi. Neraugoties uz šiem secinājumiem, gāzes ieguve tika turpināta iepriekšējos tempos, galvenokārt tāpēc, ka enerģētikas kompānijas nevēlējās zaudēt investīcijas.
Pirmais lēmums par ieguves apjomu samazināšanu Groningenas gāzes laukā tika pieņemts tikai pēc 2012. gadā notikušās 3,6 ballu stiprās zemestrīces, kuras rezultātā dažādas pakāpes bojājumus guva ap 30 tūkstošiem ēku. Šī zemestrīce kļuva par nopietnu norādi, ka sekas var būt arī daudz postošākas. Nīderlande, kā zināms, ir kanālu un dambju zeme, un ievērojama daļa valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Savukārt absolūts vairākums dambju spēj izturēt tikai tādas zemestrīces, kuras nav stiprākas par četrām ballēm.
Tā ir pietiekama drošības garantija reģionam, kurā lielu zemestrīču nekad nav bijis, taču pilnīgi nepietiekami gadījumā, ja kādas gāzes ieguves izraisītas zemestrīces stiprums pārsniegs četras balles.
Galvenokārt šo satraukumu dēļ Groningenā atļautais gāzes ieguves apjoms tika samazināts no 53 miljardiem kubikmetru 2013. gadā līdz 21,6 miljardiem kubikmetru 2018. gadā. Savukārt, kad 2018. gadā kārtējās zemestrīces stiprums sasniedza 3,4 balles, arī tika pieņemts lēmums līdz 2030. gadam pilnībā slēgt gāzes lauku. Atbilstīgi plānam šogad gāzes ieguves apjomi samazināsies līdz 19 miljardiem vai pat 17,5 miljardiem kubikmetru, bet līdz 2022. gadam – līdz 12 miljardiem kubikmetru gadā. 2022. gadā arī noslēgsies Nīderlandes gāzes tīklu operatora GasTerra eksporta līgumi, padarot iespējamu ieguves pilnīgu pārtraukšanu līdz desmitgades beigām.
Notiek vilcināšanās
Būtisks iemesls, kura dēļ ieguves pārtraukšanai Groningenas gāzes laukā nepieciešams tik ilgs laiks, pat neraugoties uz faktu, ka gāzes ieguves izraisīto zemestrīču skaits Nīderlandē jau sasniedzis tūkstoti, ir investoru intereses. Tomēr galvenā problēma ir atšķirības starp Groningenā iegūstamās un importētās gāzes kaloritāti. Groningenā tiek iegūta zemas kaloritātes gāze (L-gas) ar augstu slāpekļa daļu – līdz pat 14%, un L-gas ir pielāgota visa gāzes pārstrādes un piegādes ap 15 miljoniem klientu infrastruktūra. L-gas nomaiņai ar klasisko augstas kaloritātes gāzi (H-gas), kādu pārdod Norvēģija, Krievija un sašķidrinātās gāzes (LNG) eksportētāji, nepieciešama arī vai nu infrastruktūras nomaiņa, vai īpašas pārstrādes rūpnīcas. Abos gadījumos tas ir ilgs un dārgs process.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 5. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!