Bagātības simbols joprojām populārs

Pieaugums par 4%

Atbilstīgi Pasaules Zelta padomes (World Gold Council – angļu val.) apkopotajiem datiem, ko veido pasaules valstu centrālo banku un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sniegtā informācija, 2018. gadā pasaulē par 4%, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga pieprasījums pēc šī cēlmetāla, sasniedzot 4345,1 tonnu. Par galveno kāpuma iemeslu kļuva atsevišķu valstu centrālo banku aktivitātes – tās pagājušajā gadā iegādājās 651,5 tonnas zelta, kas bija augstākais rādītājs kopš 1967. gada un par 276,7 tonnām vairāk nekā 2017. gadā. 42% no iepirkumiem nodrošināja Krievijas centrālā banka, iegādājoties 274,3 tonnas zelta, zeltu aktīvi iegādājās arī Turcija (51,5 tonnas) un Kazahstāna (50,6 tonnas). Pārdeva centrālās bankas tikai 15,6 tonnas zelta, to vidū Austrālijas centrālā banka – 4,1 tonnu un Vācijas centrālā banka – 3,9 tonnas.

Nesen Krievija arī pacēlās uz piekto vietu valstu sarakstā (neskaitot SVF) ar pasaulē lielākajām zelta rezervēm. Pastāv gan zināmas šaubas par to, cik lielā mērā Ķīnas publiskotā oficiālā statistika par zelta krājumiem atbilst patiesībai, jo tiek uzskatīts, ka tās patiesās zelta rezerves ir ievērojami lielākas, nekā tiek atzīts. Tāpat pērn jaunu vēsturisko maksimumu (3364,9 tonnas) sasniedza zelta ieguve, pārspējot 2017. gada rekordu (3268,7 tonnas). Lai arī samērā nedaudz, taču pieauga arī zelta piedāvājums tirgū, kas pērn bija 4490,2 tonnas, bet 2017. gadā – 4398,4 tonnas.

Vēl viena tendence, uz kuru norāda Pasaules Zelta padome, ir pieaugošā daudzu valstu vēlme savas zelta rezerves paņemt savās rokās no tā dēvētajiem zelta habiem jeb ASV un Lielbritānijas glabātavām. Šo glabātavu pakalpojumus konsekventi neizmanto tikai trīs valstis – Ķīna, Krievija un Indija, tomēr lielākā daļa pārējo pasaules valstu glabā savas zelta rezerves minētajos habos. Līdzīgi daudzu nerietumu valstu centieniem palielināt savas zelta rezerves, arī šī tendence no jauna turpinās jau vairāku gadu garumā. Ievērojamu daļu savu zelta rezervju no ASV jau savās rokās ir paņēmušas tādas valstis kā Nīderlande un Turcija, kā arī to dara un ir solījušas turpināt darīt Vācija un Austrija.
 

Atteikšanās no ierastajām glabātavām

Oficiāli zelta paņemšana atkal savās rokās jeb atgriešana no tā dēvētajiem zelta habiem visbiežāk tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt to darbību pārskatāmību un caurspīdīgumu, kas tiek veiktas ar zeltu, kā arī uzticības palielināšanu šo valstu centrālajām bankām un finanšu sistēmām. 

Īpaši daudz kritikas par darbību nepārskatāmību tiek veltīts ASV. Gan savas, gan ārvalstu zelta rezerves ASV glabā četrās glabātavās – Fortnoksā, Manhetenā, Vestpointā un Denveras monētu kaltuvē, par kurās notiekošajām operācijām sabiedrībai netiek sniegta tikpat kā nekāda informācija. Atšķiras pat oficiālie dati par uzglabātā zelta apjomiem. Uzticību Londonai kā zelta haba mājvietai savukārt ir jūtami mazinājusi gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit, kā arī Brexit procesa līkumotā, neprognozējamā gaita un ar to saistītās valsts ekonomiskās problēmas. Tā rezultātā vēlmi atteikties no tradicionālo zelta habu pakalpojumiem izrāda aizvien lielāks skaits valstu.