Brauders 2016. gadā nosūtīja sūdzību Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijai un tikās ar šīs institūcijas pārstāvjiem pagājušajā gadā, norāda laikraksts.
Dagens Naringsliv raksta, ka šo naudu pārskaitījušas astoņas Norvēģijā reģistrētas kompānijas.
Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijas izmeklētājs Svens Arilds Damslora laikrakstam pavēstīja, ka varasiestādes veikušas izmeklēšanu saistībā ar darījumiem laika periodā no 2007. gada līdz 2010. gadam un nolēma, ka turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.
Arī DNB norāda, ka šie darījumi aizdomas nav radījuši.
Kā ziņots, Brauders iesniedzis vairākas sūdzības varasiestādēm Igaunijā un Dānijā saistībā ar apsūdzībām par vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.
Jāatgādina, ka Brauders izdevumam Bloomberg norādījis - arī Latvijā Ilmāra Rimšēviča laikā finanšu sektora uzraudzība nav bijusi uzdevumu augstumos.
Viņš norādījis, ka Hermitage Capital Management informēja Rimšēviču un citas amatpersonas, ka sešas Latvijas bankas, tostarp Trasta komercbanka, atmazgājušas naudu saistībā ar tā dēvēto Magņitska lietu. Hermitage Capital pārstāvis 2012. gadā bijis Rīgā, kur ticies ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, bet sekojošā reakcija likusi vilties. "Reakcija sagādāja ļoti lielu vilšanos, faktiski nekāda jēgpilna izmeklēšana nemaz nenotika. Viņi nevēlējās "sašūpot laivu"," Bloomberg citē Brauderu. Toreiz Latvijas finanšu sistēmas uzraugi sodīja tikai vienu banku, piemērojot tai sodu 100 tūkstošu latu apmērā, kas tolaik bija maksimālais soda mērs. Pētnieciskās žurnālistikas vietne Re:Baltica vēstīja, ka sodītā varētu būt PrivatBank.
Finansovijs