Daudzas Eiropas valstis pēdējos gados saskaras ar nopietnu ūdens trūkuma krīzi. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas un Oksfordas Universitātes kopīgi veikto pētījumu pieaugošais ūdens trūkuma risks apdraud gandrīz 15% no eirozonas ekonomiskās produkcijas izlaides.
Vairāk nekā 40% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju jau saskaras ar ūdens trūkumu, un dati liecina, ka bez ātras rīcības problēmas risināšanai arvien vairāk cilvēku zaudēs neierobežotu piekļuvi šim svarīgajam resursam.
Latvijai labā ziņā ir tā, ka, pēc Ūdens izmantošanas indeksa datiem, mūsu valsts nav pakļauta tā sauktajam ūdens trūkuma stresam. Minētais indekss mūsu valstij ir trešais zemākais ES dalībvalstu vidū, un tas ir izcils rādītājs.
Lai problemātisko situāciju kopumā ES mainītu, Eiropas Komisija 4. jūnijā prezentēja Ūdensresursu noturības stratēģiju.
Sausums un plūdi
Saskaņā ar ES Zemes novērošanas programmas Copernicus klimata pārmaiņu dienesta datiem šogad Ziemeļrietumeiropā ir bijis ārkārtīgi sauss pavasaris un visai silts maijs. Šāgada maijā vidējā gaisa temperatūra bija 15,79 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 0,53 grādiem augstāka nekā 1991.–2020. gada maija vidējā gaisa temperatūra. Maija temperatūra bija arī par 1,4 grādiem augstāka nekā aprēķinātais 1850.–1900. gada vidējais rādītājs, kas tiek izmantots pirmsindustriālā laikmeta līmeņa noteikšanai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 25. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00