Ekonomiskā un politiskā sadarbība vēršas plašumā

Pesimisti un optimisti

Jāatgādina, ka līgums par EES dibināšanu tika parakstīts 2014. gada 29. maijā Astanā, kā tolaik saucās Kazahstānas galvaspilsēta. Par EES dibinātājām kļuva trīs postpadomju valstis – Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, kurām nedaudz vēlāk pievienojās Armēnija un Kirgizstāna. Līguma parakstītājas atzina Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) ietvaros notiekošo ekonomisko integrāciju par sev nepietiekamu, un EES dibināšana kļuva par soli pretī ciešākai sadarbībai.

Savienības izveide un darbība gan bieži tiek pakļauta kritikai, un viens no iemesliem ir tās institūciju neskaidrais statuss un pilnvaras. Piemēram, EES ir savs nosacītais premjerministrs jeb Eirāzijas Ekonomiskās komisijas (EEK) kolēģijas priekšsēdētājs un šobrīd šo posteni rotācijas kārtībā ieņem Armēnijas pārstāvis Tigrans Sarkisjans, tomēr viņa pilnvaras nav skaidri definētas, bet politiskais "svars" ir nenozīmīgs. Tāpat EES ietvaros ir izveidota sava tiesa, tomēr tās lēmumiem ir tikai konsultatīvs raksturs, kamdēļ savienības dalībvalstis tos var neņemt vērā, un līdzīgu piemēru ir ļoti daudz.

Vēl vairāk kritikas savienībai tiek veltīts par to, ka tā nav devusi dalībvalstīm cerēto ekonomisko izaugsmi. Par būtisku argumentu šajā gadījumā kalpo fakts, ka piecu EES valstu savstarpējās tirdzniecības apjomi 2015. gadā nokritās par 25,8%, salīdzinot ar 2014. gadu – no 61,2 miljardiem līdz 45,4 miljardiem ASV dolāru (no   54,7 miljardiem eiro līdz   40,6 miljardiem eiro), atbilstīgi EEK oficiālajai statistikai. Gadu vēlāk sekoja kritums par vēl 5,8% – līdz nepilniem 43 miljardiem dolāru. Abos gadījumos tirdzniecības apjoma krituma pamatā bija gan ekonomiski, gan politiski, galvenokārt ar Krieviju saistīti cēloņi. Pie izaugsmes, turklāt jūtamas (27,4%), tirdzniecība atgriezās 2017. gadā, bet pērn tika piedzīvots kāpums vēl par 10,3%. Tomēr rezultāts – 60,3 miljardi dolāru, joprojām nav sasniedzis 2014. gada rādītājus. Domājams, ka tos neizdosies sasniegt arī šogad, gada pirmajā ceturksnī tirdzniecības apjomi atkal ir kritušies – par 7%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pirms gada.

Statistikā gan netiek ņemta vērā kāda būtiska nianse, uz kuru regulāri norāda EES aizstāvji – tirdzniecības apjomu kritumi un kāpumi, izteikti naudā, ir saistīti galvenokārt ar energoresursu cenu svārstībām pasaules tirgos. Energoresursi veido būtisku Krievijas eksporta uz pārējām EES valstīm daļu, un, kad to cenas krītas, samazinās arī EES savstarpējās tirdzniecības apjomi. Tajā pašā laikā tirdzniecības ar pārējām precēm un pakalpojumiem apmēri EES ietvaros vairākumā pozīciju piecu gadu laikā ir piedzīvojuši kāpumu.

Nostalģiju noraida

Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos EES nereti tiek salīdzināta arī ar mēģinājumiem atjaunot sava veida PSRS, tomēr visas savienībā iesaistītās valstis šos apgalvojumus kategoriski noraida. Šādus apgalvojumus par lielā mērā nepamatotiem atzīst arī vairākums analītiķu, norādot – galvenais EES attīstību bremzējošais faktors ir EES mazāko valstu nevēlēšanās atvērt savus tirgus Krievijai, kas PSRS situācijā nebūtu iedomājams. Te jāatgādina, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš regulāri aicina Maskavu nodrošināt Baltkrievijas uzņēmumiem tādus pašus apstākļus un cenas kā Krievijas kompānijām, tajā pašā laikā kategoriski atsakās ielaist Krievijas uzņēmumus Baltkrievijas tirgū.

Mazāk izteikta, taču līdzīga situācija ir arī citās EES valstīs. Šo valstu varas iestādes un uzņēmumi labprāt ir gatavi saņemt Krievijas finansējumu un izmantot atvērto Krievijas tirgu, taču tajā pašā laikā greizsirdīgi sargā savus tirgus no svešiniekiem. Rezultātā EES ietvaros turpina pastāvēt liels skaits ierobežojumu, kas skeptiķiem tāpat liek šaubīties par savienības efektivitāti. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka līdzīgus attīstības posmus ir izgājušas visas ekonomiskās alianses, kamdēļ EES atbalstītāji atgādina, ka integrācijas līmenis Eiropas Savienības (ES) priekštecē, Eiropas Ekonomiskajā kopienā, pēc tās pirmajiem pieciem pastāvēšanas gadiem bija pat ievērojami zemāks nekā patlaban EES. Te būtisku lomu gan spēlē fakts, ka EES valstis savulaik visas ir ietilpušas ekonomiski vienotajā PSRS.