Pērn Latvijas preču eksports sasniedza jaunu vēsturisko rekordu, pārkāpjot 11 miljardu eiro atzīmi. Arī šā gada dati ir visai daudzsološi, un laika periodā no janvāra līdz aprīlim salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pagājušajā gadā tas pieaudzis par 9% jeb naudas izteiksmē par 317,5 miljoniem eiro – līdz 3,85 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja vien globālā tautsaimniecība nepiedzīvos kādu krīzi piebriestošā finanšu burbuļa dēļ, ir visai nopietns pamats domāt, ka eksports var pārvarēt arī 12 miljardu eiro latiņu.
Iemeslu samērā optimistiskajām prognozēm dod tieši aprīļa dati, kuri uz kopējā četru mēnešu datu fona vedina domāt, ka pieauguma tempi paātrinās. Statistiķu aprēķini liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada sulu mēnesi, mūsu valsts preču eksports kļuvis par 15,3% lielāks. Te ir vērts piebilst, ka visai iespaidīgam jābūt tā dēvētajam tīrā eksporta pieaugumam, atrēķinot cenu pieauguma ietekmi. Līdz raksta publicēšanas brīdim vēl nebija publiski pieejamu datu par eksporta vienības vērtības izmaiņām aprīlī, tomēr šā gada pirmajos trijos mēnešos eksporta cenas salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn bija pieaugušās par 2,5–2,6%. Tas nozīmē, ka, rēķinot fiziskās vienībās, aprīļa eksporta apjomu pieaugums, visticamāk, arī ir mērāms padsmitos procentu.
Lielākas iespējas
Raugoties uz lielākajām preču grupām, noteikti ir vērts pieminēt 24,4% vērto pieaugumu koksnes eksportā. Lēciens ir visai straujš, tomēr to viennozīmīgi nevar traktēt kā atsevišķu lielu pasūtījumu izpildi. Ja salīdzinām aprīļa sniegumu ar koksnes eksporta apjomiem iepriekšējo 12 mēnešu laikā, tad arī redzam visai iepriecinošu skaitli – pieaugumu 16,1% apmērā. Raugoties ekonomiskajās kategorijās, ar koksni ir līdzīgi kā ar metāla izstrādājumiem. Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports aprīlī gada izteiksmē pieaudzis par 24,1%. Abas minētās nozares rada stratēģiski nozīmīgu produkciju, kuru noņēmēji meklējami būvniecībā un dažādu ilglietošanas preču, piemēram, transporta līdzekļu, iekārtu un mēbeļu ražošanā – tātad nozarēs, kuras atkarīgas no patērētāju noskaņojuma un gatavības maksāt vairāk, kas savukārt sakņojas indivīda drošības izjūtā par turpmāko labklājību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!