Ķīnas rūpnieciskā revolūcija ietekmē pasauli

Dažādas revolūcijas

Jāatgādina, ka par Pirmo rūpniecisko revolūciju tradicionāli tiek uzskatīta ražošanas mehanizēšana XVIII gadsimta Anglijā, izmantojot tvaika dzinējus. Otrās rūpnieciskās revolūcijas dzinējspēks bija elektrība, kas ļāva izvērst masu ražošanu, bet Trešās jeb digitālās  rūpnieciskās revolūcijas dzinējspēks bija informāciju tehnoloģijas un elektronika, kas savukārt ļāva šo ražošanu automatizēt. 

Ceturto rūpniecisko revolūciju, kā 2016. gada Davosas ekonomiskajā forumā, kas bija veltīts tieši šim jautājumam, norādīja foruma pamatlicējs Klauss Švābs, raksturo tehnoloģiju saplūšana un robežu izzušana starp fizisko, digitālo un bioloģisko jomu. 

Pēc Švāba domām, ņemot vērā patlaban notiekošo pārmaiņu ātrumu, mērogus un ietekmi globālā mērogā, sākot ar darba tirgu un beidzot ar politiskajām sistēmām, – šīs pārmaiņas viennozīmīgi uzskatāmas nevis par Trešās rūpnieciskās revolūcijas turpinājumu, bet gan par jaunas, Ceturtās rūpnieciskās revolūcijas sākumu.
 

No lielas par stipru

Viens no jaunās revolūcijas rezultātiem būs rūpnieciskās ražošanas ievērojama palētināšanās, un šī iemesla dēļ daudzas ražotnes no valstīm ar samērā lētu darbaspēku tiks pārceltas atkal uz rietumvalstīm, kuras atrodas Industrijas 4.0 avangardā. 

Šis process, lai arī pagaidām lēni, taču ir sācies, un tas nevar neuztraukt kā lētā darbaspēka valstis, galvenokārt Āzijā, tā par pasaules fabriku dēvēto Ķīnu, kurā atrodas 20% visas pasaules rūpnieciskās ražošanas. 

Šo un vēl citu iemeslu, tostarp izaugsmes tempu un eksporta apjomu krituma dēļ Ķīna izstrādājusi savu rīcības plānu Ceturtajai rūpnieciskajai revolūcijai, un šobrīd jau sākusies šī plāna pirmā posma īstenošana jeb desmitgades rūpniecības transformēšana ar nosaukumu Ražots Ķīnā 2025 (dažreiz dēvēta arī par Ķīnas ražošanu 2025). 

Paredzēts, ka plāna otrais posms, līdzīgi kā pirmais, arī ilgs desmit gadu un tā nosaukums būs Ražots Ķīnā 2035, bet trešais posms ilgs līdz 2049. gadam – Ķīnas Tautas republikas pastāvēšanas simtgadei, vai arī līdz 2045. gadam, lai iekļautos piecgadu plānos. Aiz Ķīnas robežām par Pekinas nākotnes iecerēm šajā virzienā pagaidām ir zināms samērā maz, lai gan viss kopējais plāns paredz šīs Āzijas lielvalsts rūpniecības pārvēršanu, tā sakot, no lielas par stipru, padarot Ķīnu par vienu no tehnoloģiski un rūpnieciski vadošajām valstīm pasaulē.

Jāpiebilst, ka Ķīnas stratēģiju no līdzīgiem attīstīto valstu plāniem un projektiem atšķir galvenokārt fakts, ka tā paredzēta valstij ar rūpniecības līmeni, kas joprojām ievērojami atpaliek no līmeņa attīstītajās ekonomikās, kurās jau pilnā sparā rit Ceturtā rūpnieciskā revolūcija. Ķīnā, lai cik iespaidīgi arī būtu tās ekonomiskie sasniegumi, vidējais rūpniecības līmenis, pēc vairākuma ekspertu domām, atrodas pa vidu starp Otro un Trešo rūpniecisko revolūciju. Ķīnā pastāv vienlaikus kā ultramodernas rūpnīcas, kurās tiek izmantoti paši jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, tā ražotnes, kurās nav nekādas automatizācijas, toties tiek nodarbināts liels skaits cilvēku, kam ikdienā nākas strādāt nesamērīgi ilgi. Daudziem Ķīnas uzņēmumiem nav nekādas starptautiskas atpazīstamības un ir zema konkurētspēja starptautiskajos tirgos.

Šo un vēl citu iemeslu dēļ dažādos rūpniecības attīstības līmeņa reitingos Ķīna visbiežāk atrodas ap 50.–60. vietu pasaulē, kas absolūti neatbilst Pekinas ambīcijām. Attiecīgi arī 2015. gada maijā publiskotās stratēģijas pirmais posms paredz galveno trūkumu novēršanu un pamatu ielikšanu rūpniecības tālākajai attīstībai, turklāt orientējoties uz tirgu, taču atskatoties uz valdības vadošo lomu. Jāpiebilst, ka plāna izstrāde aizņēma gandrīz trīs gadus – pirmo reizi ideja par šādas stratēģijas nepieciešamību Ķīnā valdības līmenī izskanēja 2012. gadā.
 

Viens, divi, trīs, četri, pieci, desmit

Ražots Ķīnā 2025 apzīmēšanai tiek lietots arī izteikums "viens, divi, trīs, četri pieci, desmit". 

"Viens" šajā gadījumā ir mērķis – pārvērst Ķīnu par rūpniecības lielvalsti ne tikai saražotās produkcijas apjomu ziņā, "divi" ir atgādinājums par to, ka šim procesam jānotiek, apvienojot informācijas tehnoloģiju un industrializācijas potenciālu. "Trīs" savukārt ir trīs soļi jeb plāna trīs posmi.

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam Ķīna iekļausies rūpnieciski "stipro" valstu rindās, līdz 2035. gadam Ķīnas rūpniecība sasniegs attīstīto valstu vidējo līmeni, bet 2045. vai 2049. gadā Ķīna būs kļuvusi par vienu no rūpnieciski vadošajām valstīm pasaulē. (Par rūpnieciski attīstītām pašlaik visbiežāk tiek uzskatītas G7 valstis, un tās ir ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda.)

"Četri" savukārt ir četri stratēģijas pamatprincipi, tādi kā "tirgus nosaka – valdība novirza", "vadīties no esošās situācijas – raudzīties perspektīvā", "vispusīga attīstība – izrāviena īstenošana atslēgas punktos", "patstāvīga attīstība – savstarpēji izdevīga sadarbība". 

Skaitlim "pieci" ir divi apzīmējumi. Vispirms jau tie ir pieci pamata nosacījumi, tādi kā, pirmkārt, inovāciju izmantošana, otrkārt, augstas kvalitātes nodrošināšana, treškārt, ekoloģiskā attīstība, ceturtkārt, struktūras optimizēšana un, piektkārt, spējīgu darbinieku piesaiste. Katrs no šiem nosacījumiem pievērš uzmanību kādam no Ķīnas rūpniecības galvenajiem trūkumiem. 

Citi "pieci" ir pieci liela mēroga inženierzinātņu projekti, kas tiks izmantoti pārmaiņu virzīšanai un atbalstīšanai, – nacionālā rūpniecisko inovāciju centra projekti, rūpnieciskās bāzes pārvaldes projekti, intelektuālās ražošanas projekti, ekoloģiskās ražošanas projekti, kā arī augsti kvalitatīvu ražošanas iekārtu izstrādes projekti. Ķīnā uzskata, ka tirgus ekonomika pati globāla mēroga projektus virzīt nav spējīga un iniciatīva jāuzņemas valstij.

Visbeidzot "desmit" ir pirmajai desmitgadei noteikti desmit prioritārie virzieni, to vidū ir apstrādes rūpniecības inovatīvā potenciāla paaugstināšana, apstrādes rūpniecības struktūras pārveide, apstrādes rūpniecības "internacionalizācija", informācijas tehnoloģiju un rūpniecības integrācijas līmeņa paaugstināšana – punkts, kas lielā mērā saskan ar attīstīto ekonomiku stratēģijām, nozīmīgāko rūpniecības nozaru potenciāla palielināšana, starptautiski pazīstamu Ķīnas zīmolu veidošana, plaša ekoloģiskas rūpniecības ieviešana, kā arī rūpniecībai sniedzamo pakalpojumu līmeņa paaugstināšana. 

Kā atsevišķs punkts minēts cits "desmit" – izrāviena panākšana desmit Ķīnai svarīgākajās rūpniecības nozarēs, un to vidū ir jaunās paaudzes informācijas tehnoloģijas, aerokosmisko iekārtu ražošana, jūras inženiertehnisko iekārtu ražošana un augsti tehnoloģisku kuģu būvniecība, aprīkojuma ražošana sliežu transportam, energotaupības attīstība un automašīnu ražošana, kas izmanto alternatīvus enerģijas avotus, elektroenerģētisko iekārtu ražošana, lauksaimniecības mašīnbūve, jauno materiālu ražošana, kā arī biofarmācija un medicīnisko iekārtu ražošana.
 

Skaitļi un panākumi

Ražots Ķīnā 2025 paredz arī plašu finanšu un nefinanšu atbalstu prioritārajām rūpniecības nozarēm, un ir jau pieņemta virkne politisku lēmumu. Tajā pašā laikā plāns paredz arī konkrēti nosakāmu rādītāju sasniegšanu. Paredzēts, ka darba ražīgums Ķīnā celsies par 7,5% gadā līdz 2020. gadam un par 6,5% gadā pēc 2020. gada. Elektroenerģijas patēriņam, rēķinot uz vienu pievienotās vērtības vienību, līdz 2025. gadam savukārt jāsamazinās par 35%, tieši tāpat jāsamazinās arī izmantotā ūdens patēriņam.

Kā Ķīnas valdībai sokas ar konkrētu rādītāju sasniegšanu, pagaidām nav skaidrs, galvenokārt gan tādēļ, ka Ķīnas XIII piecgade, kas vienlaikus ir arī Ražots Ķīnā 2025 pirmā piecgade, pagaidām atrodas tikai sākuma posmā. Tajā pašā laikā daudzi Ķīnas rūpniecības sasniegumi liecina, ka pāreja no kvantitātes uz kvalitāti rit gana veiksmīgi. 

Labs piemērs šajā ziņā ir Ķīnas telekomunikāciju kompānijas un viedtālruņu ražotāji, kuru zīmoli jau ieguvuši starptautisku atpazīstamību un aizvien palielina savu daļu pasaules tirgū. Ķīna ir kļuvusi arī par elektromobiļu, ātrgaitas vilcienu, rūpniecisko robotu, augsti tehnoloģisku darbagaldu un vēl daudz kā cita ražošanas lielvalsti, kā arī pievienojusies, piemēram, elitārajam atomelektrostaciju būvētāju klubam, kļūdama par septīto tā dalībnieci, valstī intensīvi tiek attīstīta zaļā enerģētika. Izaugsme ir acīmredzama un notiek gluži vai ģeometriskā progresijā.

Diena jau rakstīja par Ķīnas plāniem rūpniecisko robotu ražošanā. Starptautiskās Robotikas federācija IFR prognozē – 2019. gadā Ķīnā tiks pārdoti jau 40% (160 tūkstošu) visas pasaules rūpniecisko robotu. Tiek arī lēsts, ka šajā laikā Ķīnas rūpnīcās uzstādīto robotu kopskaits pārsniegs 650 tūkstošus vienību, turklāt Ķīnā stratēģijas Ražots Ķīnā 2025 ietvaros izstrādāts plāns atkarības likvidēšanai no ārvalstu robottehnikas piegādātājiem.

Vienlaikus netrūkst ekspertu, kuri norāda arī uz Ķīnas stratēģijas Ražots Ķīnā 2025 trūkumiem. Iebildumiem pret valdības vadošo lomu plāna īstenošanā ir galvenokārt ideoloģisks raksturs, bet neatbildētajiem jautājumiem par to, kā Ķīna plāno novērst valstī pastāvošo energoresursu un izejvielu deficītu, ir ekonomisks raksturs. Tiesa, trīs desmitgades ir pietiekami ilgs laiks, lai šīs problēmas atrisinātu, un attiecīgi attīstītajām ekonomikām nav iemesla tīksmināties par savu Industriju 4.0, jo konkurence solās būt ļoti nopietna.
 

Latvija un Ķīna

Ķīnas un Latvijas intereses saskan "ekonomisko attiecību spēcināšanā, investīciju jomā un tirdzniecības jautājumos", uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns un atgādina, ka pēc iedzīvotāju skaita Ķīna ir ne tikai lielākā valsts pasaulē, bet arī viena no pasaules lielākajām ekonomikām, kas dinamiski turpina attīstīties. Līdz ar to novērojama Ķīnas izaugsme dažādos pasaules reģionos, un Latvija nav izņēmums. Latviju Ķīna cenšas sasniegt ar divām iniciatīvām – viena no tām ir tranzīta un transporta projekts Jaunais Zīda ceļš, kurā iesaistītas vairāk nekā 60 valstis, otra – tā dēvētais 16+1 formāts, kas ir Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības forma, norāda eksperts.