Krīt tautsaimniecībā nozīmīgu izejvielu cenas

Naftas zigzagi

Apskatot norises pasaules preču tirgos, vislielāko uzmanību ir vērts pievērst naftai. Šī izejviela ir ar starptautiski svarīgu, stratēģisku nozīmi, un tieši melnā zelta cenas svārstības ir tās, kas pēdējā laikā atstājušas visbūtiskāko ietekmi uz mūsu valsts inflācijas rādītājiem, gandrīz uzreiz atspoguļojoties degvielas uzpildes staciju cenrāžos, turklāt naftas cenas ietekmē arī rēķinus par siltumenerģiju, veicinot izmaksu pieaugumu un vai kritumu citās tautsaimniecības nozarēs, un līdz ar to var mainīt produktu gala cenas energoietilpīgākajās nozarēs. Pēdējā laika augstāko punktu naftas cenas sasniedza šā gada oktobra sākumā. 

Tad Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārkāpusi 86 ASV dolāru atzīmi par barelu, tādējādi gada laikā sadārdzinoties vairāk nekā par 50%. Taču pēc straujā izrāviena tirgus piedzīvoja strauju konjunktūras maiņu, un šonedēļ pirmdien rīta pusē naftas cena svārstījās ap 66 ASV dolāriem par barelu. Pēc Swedbank ekonomistes Lindas Vildavas domām, pēdējā mēneša laikā piedzīvotās straujās naftas cenas svārstības saistītas ar tirgus novērtējumu par naftas piedāvājumu un pieprasījumu. "Bažas par nepietiekamu naftas piedāvājumu, kas dominēja oktobra sākumā saistībā ar gaidāmajām ASV sankcijām pret Irānu un satraukumu par citu valstu spēju kompensēt Irānas naftas ieguves kritumu, nomainījis pretējais – nervozitāte par naftas pārprodukciju," tirgus situāciju izklāsta Swedbank eksperte. 

Viņa piebilst, ka kopš šī gada vidus (daļēji dažu valstu, no kurām ASV bijusi visskaļākā, spiediena rezultātā) naftas ieguves apjomi ir pakāpeniski palielinājušies Saūda Arābijā, Krievijā un ASV, it īpaši vērienīgus apjomus sasniedzot oktobrī. "Tas ir vairāk nekā pietiekami kompensējis iepriekš gaidīto naftas ieguves samazinājumu tādās valstīs kā Venecuēla un Irāna, mazinot bažas par nepietiekamiem naftas ieguves apjomiem oktobra otrajā pusē," skaidro Vildava.