"Nekad iepriekš neesmu pieredzējis, ka banka vai kāds cits finanšu tirgus darbonis pretotos izmeklēšanai un traucētu piekļuvi dokumentiem vai informācijai, kas nepieciešama izmeklēšanas procesā," prokurors paudis sašutumu izdevumam Dagens Industri.
Kompānijas Nordia juristi, kas pārstāv Swedbank lietā par iespējamu naudas atmazgāšanu, nepalika atbildi parādā, norādot, ka uz bankas pasūtītā pētījuma secinājumiem attiecas klienta un pakalpojumu sniedzēja vienošanās par konfidencialitāti.
Swedbank izplatītā paziņojumā pausts sašutums: "Neaptverami, ka prokurors neciena likumu (pieprasot izpaust informāciju, ko aizsargā klienta un pakalpojumu sniedzēja, proti, Nordia, konfidencialitāte - red.), un izmanto medijus, lai sētu šaubas par bankas pārvaldību un radītu aizdomas, ka bankas vadība traucē izmeklēšanai."
Nordia uzsvēra, ka Zviedrijas likumdošanā atrunāts - dokumenti, kurus pēc klienta specpasūtījuma izstrādā advokāti, nav jānodod nedz prokuroru, nedz citu likumsargu rīcībā. Juristu birojs neslēpa, ka ieteica bankai ziņojumu nenodot prokuratūras rīcībā. Ziņojums nu esot aizzīmogotā aploksnē un tur arī palikšot, līdz "nebūs izvērtēti visas iespējamās sekas".
Prokurora birojs svētdien paziņoja, ka no saviem apgalvojumiem neatkāpjas un aizvien uzskata - banka neesot pilnībā sadarbojusies.
Financial Times raksta, ka prokurora un bankas pārstāvju "vārdu kaujas" vēl jo vairāk saasina skandālu lietā par iespējamo netīrās naudas atmazgāšanu caur Swedbank kontiem. Prokurora paziņojumi met šaubu ēnu pār bankas vadību arī pēc tam, kad amatu nācās zaudēt Swedbank grupas vadītājai Brigitei Bonnesenai.
Jau vēstīts, ka kopš februāra Baltijas tirgū lielākajai bankai Swedbank tikusi pievērsta uzmanība saistībā ar mediju ziņoto, ka caur to plūdušas lielas summas, kam varētu būt saistība ar naudas atmazgāšanu. Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstīja par aizdomām, ka starp Dānijas bankas Danske Bank un Swedbank Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
27. martā Swedbank galvenajā mītnē Stokholmā notika kratīšana saistībā ar Zviedrijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes veikto izmeklēšanu, kuras nolūks ir noskaidrot, vai Zviedrijas Swedbank 15 lielākie akcionāri nelikumīgi saņēmuši informāciju par Swedbank iespējamo saistību ar Danske Bank naudas atmazgāšanas skandālu, pirms par to ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija.
Krējums Saldais