Šobrīd, kad notiek Enerģētikas stratēģijas 2030 apspriešana, svarīgi ir ne tik daudz koncentrēties uz jaunu virzienu attīstīšanu, kuru ekonomiskais izdevīgums nav pierādīts, bet radīt priekšnoteikumus un attīstīt enerģētikas sektorā jau strādājošās nozares un uzņēmumus.
No sagatavotajiem stratēģijas variantiem izriet piedāvājums fosilo autodegvielu aizstāt ar alternatīvo degvielu, taču, ja tiks iznīcinātas rūpnīcas, neskaidri ir jautājumi, – kas un kā to saražos Latvijā vai arī tā tiks pirkta no ārvalstu partneriem?
Biodegvielu ražojošo uzņēmumu sekmīgai darbībai un attīstībai salīdzinājumā ar citiem ES ražotājiem traucē nevienlīdzīgie konkurences nosacījumi. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu atbalsta savus ražotājus, jo ES normatīvie akti to rosina darīt līdz 2014.gadam. Tā kā Latvijas biodegvielas ražotāji strādā vienotā ES tirgū, šī situācija ir radījusi nopietnas problēmas visai nozarei.
Šobrīd Latvijai ir saistoša ES Direktīva 2009/28/EK. Tā nosaka, ka līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram degvielas tirgū jāsasniedz 10%. Pagaidām Latvija sasniegusi tikai 3,57% un bez tālākas valsts politikas attīstības šos mērķus sasniegt nebūs iespējams, ja steidzami netiks meklēti risinājumi.
Pieaug risks, ka jau tuvākajā laikā tiks apturēta vairāku rūpnīcu darbība Latvijā, tādējādi radot zaudējumus ne tikai biodegvielas ražotājiem, bet arī neskaitāmām zemnieku saimniecībām un visbeidzot – patērētājiem.
Šobrīd SIA Bio-Venta ražotnē ir nodarbināti 84 darbinieki, Latvijā loģistikā – 600, bet 1360 – ar nozari saistītās zemnieku saimniecībās. No 2004. līdz 2011.gadam valstij nodokļos tikai SIA „Bio-Venta” ir samaksājusi 1,71 milj. latu.