Baltijā pāreja no zemi regulētām elektroenerģijas cenām uz augstākām tirgus cenām agrāk ir radījusi ekonomisku satricinājumu patērētājiem. Tā 2008. gada pavasarī, kad Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus 35% patēriņam, kas sakrita ar augstu cenu situāciju tirgū, lielākie Latvijas biznesa klienti piedzīvoja cenu kāpumu par 50%. Arī Lietuvā, kur vēsturiski bijušas viszemākās regulētās cenas, 2010. gadā, atveroties 35% tirgum, lielākie patērētāji piedzīvoja turpat divkāršu elektroenerģijas cenas pieaugumu. Igaunijā, kur no 2013. gada sākuma plānots pilnībā pārtraukt cenu regulēšanu visām klientu kategorijām, arī mājsaimniecībām, patērētājiem jārēķinās ar 40% cenu kāpumu.
Mākslīgi zemi regulētas elektroenerģijas cenas daudzos patērētājos radījušas maldīgu priekšstatu par elektroenerģijas patieso cenu. Līdzīgi kā jebkurai tehnikai, arī elektroenerģijas ražošanas infrastruktūrai nepieciešamas regulāras investīcijas uzturēšanā un attīstībā, lai nodrošinātu visekonomiskāko atdevi. Ja investīcijas ar zemām regulētām cenām tiek kavētas, neizbēgami pienāks brīdis, kad izdevumi akumulēsies ar uzviju. Lietuva, kur vēsturiski bijusi viszemākā regulētā elektroenerģijas cena, ilgstoši netika veiktas investīcijas ražošanas infrastruktūrā. Patlaban Lietuva importē ap 70% no elektroenerģijas un ir valsts ar vislielāko elektroenerģijas deficītu Eiropā. Kopš tirgus atvēršanas 2010. gadā elektroenerģijas cena Lietuvā ir divkāršojusies.
Gan cenu regulācijas sistēmas īpatnību dēļ, gan Baltijas reģiona izolētības dēļ vēsturiski regulētās elektrības cenas ir bijušas samērā statiskas, nemainoties mēnešiem, pat gadiem. Pērkot elektroenerģiju tirgū, patērētājam jārēķinās ar cenu svārstīgumu.
Viens no lielākajiem svārstību noteicējiem ir mainīgā hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstu tirgū, kur hidroelektrostacijas ik gadu saražo aptuveni pusi no patērētās elektroenerģijas. Piemēram, šis gads ir hidroloģiski bagāts, un Ziemeļvalstu tirgū pašlaik elektroenerģijas cena biržā ir ap 0,7 sant./kWh, kas ir aptuveni četras piecas reizes zemāk nekā Baltijā. Tikai ierobežotās pārvades līniju jaudas dēļ zemās Ziemeļvalstu tirgus cenas patlaban nav pieejamas Baltijā, taču pēc otrās Estlink-2 elektrolīnijas nodošanas ekspluatācijā 2013. gada beigās Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu cenas būtiski satuvināsies.
Lai elektroenerģijas rēķins būtu prognozējams, patērētājs var izvēlēties noslēgt enerģijas pirkšanas līgumu ar nemainīgu cenu līguma laikā. Jāņem vērā, ka elektroenerģijas tirgus cenu prognoze nepārtraukti mainās. Tāpēc diviem patērētājiem, kas noslēguši līdzīgu elektroenerģijas pirkšanas līgumu ar mēneša starpību, elektroenerģijas cena var nozīmīgi atšķirties. Ja būtiskāk par elektrības rēķina lielumu ir tas, lai pirkšanas cena vienmēr atrastos aktuālās tirgus cenas līmenī, ir iespēja piesaistīt cenu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot cenai. Pērkot elektroenerģiju tirgū, paveras plašākas iespējas ietekmēt cenas veidu, to pielāgojot sava biznesa vai patēriņa nepieciešamībām.