Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Pērn sasniegta valsts vēsturē otra augstākā graudaugu ražība

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017. gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkstoši hektāru, kas ir par 12,5 tūkstošiem hektāru jeb 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkstoši hektāru jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 miljonus tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkstošiem tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās, un ziemāju graudu kopraža par 109,8 tūkstošiem tonnu jeb 6,2 % pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centnerus (2016. gadā – 48 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016. gadā 55,5 centneri).

Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (44% no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība par 32% pārsniedza graudaugu ražību vidēji valstī un sasniedza 50,5 centnerus no viena hektāra (2016. gadā – 45 centneri). Šajās platībās ieguva 58 % no visas graudu kopražas.

Saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 43% no visas ziemas kviešu platības, vidējā graudu ražība sasniedza 60,8 centnerus no viena hektāra (2016. gadā – 55,1 centners) un ieguva 51,4 % ziemas kviešu kopražas.

Ilgstošo pērnā rudens lietavu un plūdu dēļ bija apgrūtināta vasarāju graudaugu ražas novākšana. Ja valstī kopumā novāca 82% vasarāju graudaugu sējumu, tad Latgales reģionā tikai 65%, Vidzemes – 83%, bet Kurzemes un Pierīgas reģionā attiecīgi 93% un 91%. Vasarāju vidējā ražība no viena hektāra 2017. gadā bija 24,9 centneri jeb par 2,8 centneriem mazāka nekā gadu iepriekš, kas ir zemākā vasarāju ražība pēdējo sešu gadu laikā.

2017. gadā kopumā iepirkts 2,4 miljoni tonnu graudu – par 26,4 tūkstošiem tonnu jeb 1,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena – no 132,31 eiro par tonnu 2016. gadā līdz 143,63 eiro 2017. gadā. Iepirktie graudi bija augstākas kvalitātes nekā iepriekšējā gadā, kas ietekmēja graudu vidējās iepirkuma cenas pieaugumu par 8,6 %, salīdzinot ar 2016. gadu.

2017. gadā 86,1 % iepirkto graudu veidoja kvieši (2016. gadā – 83,7 %), no kuriem 67,3 % bija pārtikas kvalitātes, 32,7 % – lopbarības. Pārtikas rudzu īpatsvars rudzu iepirkumā veidoja 72,8 % .

Top komentāri

Kombainieris
K
Ja tā ir patiesība-var tikai priecāties. Bet kaut kā neticās,tik daudzi lauki palika nenovākti.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses