Neatkarība, kas tagad sāk pusotru mēnesi garo ceļojumu uz Bosfora jūras šaurumu, gan pilnīgu Ukrainas enerģētisko neatkarību vēl nenodrošinās.
Iepirkuma konkursā, kuru pagājušā gada nogalē izsludināja Ukrainas valsts uzņēmums, pieteicās 124 pretendenti, tāpēc Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika vadītās RKB uzvara šajā Austrumeiropas valstī radīja lielu ažiotāžu. Jautāts, kas Latvijas uzņēmumam jādara, lai uzvarētu tādā konkursā, V. Meļņiks tikai daudznozīmīgi norāda: «Tas ir mūsu komercnoslēpums.»
190 metru augstā platforma teorētiski varētu iegūt gan naftu, gan gāzi, bet gāze pašlaik ir Ukrainas prioritāte. Pats sarežģītākais šajā projektā gan vēl ir priekšā, arī fāze, kurā vistiešāk iesaistīsies RKB inženieri. «Galvenais iemesls, kāpēc šādu platformu Melnajā jūrā līdz šim nav, ir tas, ka tās nevar nogādāt caur Bosfora jūras šaurumu, pār kuru ir uzcelts tilts. Tādēļ mums būs jāveic dārga un sarežģīta operācija - vispirms tā jādemontē un pēc tam jāatjauno,» skaidro V. Meļņiks.
Vispirms platforma tiks nogādāta Turcijā, tas prasīs aptuveni pusotru mēnesi, jo, lai izvairītos no iespējamiem pirātu uzbrukumiem, to vilks apkārt Āfrikas rietumu krastam. Kad platforma nonāks Turcijā, tai tiks nozāģētas kājas un liela daļa virsējās apdares - lai pakļūtu zem tilta, tā nedrīkst būt augstāka par 58 metriem. Piemēram, platforma Pjotr Godovaņec, ko pērn iegādājās Ukraina, ir tikai 54 metrus augsta.
Nogādāšana cauri šaurumam arī būšot projekta bīstamākā daļa, jo šajā brīdi būve būs nestabila. Pēc izkļūšanas no šauruma platforma tiks atkal samontēta, iebūvējot tajā visas Melnās jūras specifikai nepieciešamās iekārtas, piemēram, ūdens attīrīšanas sistēmu. Šajā projekta daļā vistiešāk piedalīsies arī RKB darbinieki, un plānots, ka tā varētu aizņemt četrus mēnešus.
RKB jau pusgatavu platformas bāzi, kas bijusi paredzēta urbumu izdarīšanai okeānā, iegādājusies no singapūriešiem - Singapūra ir lielākā šāda tipa būvju ražotāja pasaulē. Šāds darījums veikts tādēļ, ka platformas būvēšana «no nulles» prasītu vismaz trīs gadus, bet Ukraina to gribējusi iegūt ātrāk, un šādā veidā platformu varēs piegādāt jau aptuveni gada laikā kopš līguma noslēgšanas. Jautāts, kāds īsti Latvijai būs labums no šī projekta, V. Meļņiks atbildēja, ka «pats galvenais, ka mums ir iespējas un perspektīvas, tas nozīmē, ka mūsu kuģu būves lieta dzīvos arī turpmāk». Darbos tikšot iesaistīti aptuveni 150 inženieru no Latvijas.
Latvijā platformas būvēšana nenotika arī tāpēc, ka, lai tas atmaksātos, būtu jābūt pasūtītām vismaz astoņām vai desmit platformām, nevis vienai, turklāt patlaban Latvijā trūkstot vietējo speciālistu, kas spētu paveikt šādu darbu, un viņi būtu jāapmāca, saka V. Meļņiks. Piemēram, Singapūras kuģu būvētavā, no kuras platformas bāze iegādāta, strādājot 42 000 cilvēku. Problēmas varētu radīt arī platformas nogādāšana Ukrainā, jo nav garantēts, ka šāda lieluma būvi izdotos izvilkt cauri Irbes jūras šaurumam.
Ukrainas uzņēmuma vadītājs Jevgeņijs Bakuļins Dienai atzina, ka Neatkarība ir tikai pirmais solis uz enerģētisko neatkarību. «Tas, ka bez Krievijas gāzes varēsim iztikt, ir reāli, bet, lai to panāktu, ir daudz jāstrādā. Tas, cik daudz varēsim iegūt ar šo platformu, būs atkarīgs no ieguves vietu efektivitātes. Šogad plānojam iegūt papildu 100 miljonus kubikmetru gāzes, nākamajā gadā - 450 miljonu, bet 2015. gadā trīskāršot gāzes ieguvi Melnās un Azova jūras šelfos,» viņš skaidroja.
*Pasākuma apmeklējumu Singapūrā žurnālistiem finansēja Rīgas kuģu būvētava