Atšķiras arī viedokļi par šī lēmuma ietekmi uz atjaunojamās enerģētikas industriju. Daļa ekspertu uzskata, ka atjaunojamās enerģijas industrijas pozīcijas jau kļuvušas tik spēcīgas, ka pat pasaules lielākās ekonomikas ASV prezidenta skeptiskā nostāja nespēs apturēt tās uzvaras gājienu.
Visai perspektīva joma
Starptautiskās Atjaunojamās enerģētikas aģentūras (IRENA) dati liecina, ka 2016. gada beigās pasaulē kopumā atjaunojamās enerģētikas nozarē bija nodarbināti 9,8 miljoni cilvēku, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2015. gadā, un tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam pasaules kopējais darbvietu skaits atjaunojamajā enerģētikā sasniegs jau 24 miljonus. Te gan jāpiebilst, ka pēdējos divos gados palēninājies nozarē strādājošo skaita pieaugums. Tomēr, pēc IRENA ģenerāldirektora Adnana Amina vārdiem, kurus citē aģentūra Bloomberg, izaugsmes tempu palēnināšanās saistīta ar izmaiņām industrijā. Pēdējos gados par prioritāti kļuvusi ģenerējošo jaudu uzstādīšana, remonts un ekspluatācija, bet tās ir jomas, kas tradicionāli aug lēnāk par ražošanu.
Visvairāk darbvietu atjaunojamās enerģētikas jomā (neskaitot hidroenerģētiku) radīts Ķīnā – 2016. gada beigās šajā valstī atjaunojamā enerģētika nodrošināja ar darbu 3,643 miljonus cilvēku. Tas skaidrojams ar faktu, ka Ķīna investē nozarē rekordlielas summas un apsteidz pārējās valstis atjaunojamās enerģētikas jaudu ziņā. Otrajā un trešajā vietā atrodas Brazīlija (876 tūkstoši) un ASV (777 tūkstoši darbvietu). Jāuzsver, ka 2016. gadā 62% no visām jaunajām darbvietām radītas Āzijā.
Uz kopējā fona īpaši izceļas saules enerģētika. Neraugoties uz faktu, ka saules enerģijas daļa atjaunojamajos resursos ir ievērojami mazāka nekā vēja enerģijas daļa un arī izaugsmes tempi ir lēnāki nekā vēja enerģētikai, tieši ar šo nozari daudzi eksperti saista vislielākās cerības, un par to liecina arī skaitļi. 2016. gada beigās saules enerģētikas jomā bija nodarbināti 3,09 miljoni cilvēku, un kopš 2012. gada saules un arī vēja enerģētikas nozarē nodarbināto cilvēku skaits ir divkāršojies. Aiz saules enerģētikas nākamā aktīvākā darbiniekus piesaistošā industrija ir enerģijas ražošana no biodegvielas (1,7 miljoni), seko lielās hidroelektrostacijas (1,5 miljoni), vēja enerģētika (1,1 miljons), ar saules enerģijas izmantošanu lielā mērā saistītās solārās dzesēšanas un apsildes sistēmas (828 tūkstoši) un biomasas ražošana (723 tūkstoši cilvēku).
Tāpat, atbilstīgi ASV Enerģētikas ministrijas datiem, saules enerģētika Savienotajās Valstīs jau rada vairāk jaunu darbvietu nekā tradicionālā enerģētikas sektora uzņēmumi. 2016. gadā viss ASV enerģētikas sektors radīja ap 300 tūkstošiem jaunu darbvietu jeb 14% no visām jaunajām darbvietām ASV. Gandrīz puse jeb 133 tūkstoši no jaunajām darbvietām enerģētikā tika radītas tā dēvētajā tīrajā enerģētikā un galvenokārt jau saules enerģētikā, kuras industrija, atbilstīgi organizācijas The Solar Foundation datiem, ASV aug 13 reizes ātrāk nekā vidēji nacionālā ekonomika.
Konkurētspējīgas cenas
Nozares kopējā attīstība novedusi pie tā, ka plašsaziņas līdzekļos aizvien biežāk izskan informācija par to, ka saules elektroenerģija kļuvusi lētāka par ogļu spēkstacijās vai atomelektrostacijās iegūto elektrību un pat vēja enerģiju. Pagaidām tā gan ir epizodiska parādība, tomēr vienlaikus šādas ziņas liecina, ka saules enerģijas izmaksas un cena strauji kļūst konkurētspējīgas. Piemēram, GTM Research aplēses liecina, ka līdz 2022. gadam saules enerģijas cena samazināsies kopumā par 27% jeb par 4,4% vidēji gadā. Par pamatu šādām prognozēm kalpo fakts, ka 2017. gada pirmajā pusē pasaules tirgū jūtami samazinājusies saules paneļu cena. Tāpat GTM Research paredz arī citu detaļu un saules elektrostaciju uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksu samazināšanos. Kompānijas pētījumā īpaši uzsvērta konkurences nozīme cenas krituma veicināšanā. Tā Indijā, kur saules enerģētikas jomā izveidota ļoti veiksmīga tenderu sistēma, šādi iegūtas elektroenerģijas cena ir zemākā pasaulē – 0,65 ASV dolāri (0,57 eiro) par vatu, kas ir par 0,15 dolāriem mazāk nekā saraksta otrajā vietā esošajā Ķīnā. Pati dārgākā saules elektroenerģija ir Japānā – 2,07 dolāri par vatu. Salīdzinājumam – Lielbritānijā cena ir viens, ASV – 1,1 bet Vācijā – 1,17 dolāru.
Vienlaikus pētījumā norādīts arī uz lētās saules elektroenerģijas Indijā, Ķīnā un citās attīstības valstīs ēnas pusēm. Būtisku daļu no cenu samazinājuma veido darba algu samazinājums nozarē strādājošajiem, turklāt, piemēram, Indijā, saules elektrostacijās bieži tiek izmantoti lēti un zemas kvalitātes saules paneļi un citas detaļas. Komponentu lētums ļauj samazināt izmaksas, taču vienlaikus padara īsāku elektrostaciju kalpošanas laiku, kā arī noved pie problēmām to darbā, jo detaļas mēdz iziet no ierindas. Tiesa, kopējo tendenci šīs problēmas būtiski neietekmē.
Vai solis līdz revolūcijai?
Par saules enerģijas potenciālu liecina arī investoru attieksme. Atbilstīgi analītiskās kompānijas Frost&Sullivan aplēsēm, 2017. gadā saules enerģētika globālā mērogā piesaistīs vairāk investīciju nekā ogļu, gāzes un kodolenerģētika kopā ņemtas. Pētījuma Pasaules enerģētikas attīstības perspektīvas 2017. gadā autori aprēķinājuši, ka 2017. gadā atjaunojamās enerģijas avotos tiks investēts 243,1 miljards dolāru, no kuriem saules enerģijas ieguvē – 141,6 miljardi. Tiek arī prognozēts, ka 2020. gadā investīcijas atjaunojamajā enerģijā (izņemot hidroelektroenerģiju) sasniegs 65% no visām investīcijām elektroenerģētikā, kamēr Eiropā jau šogad atjaunojamajā enerģētikā tiks investēti 73,4% no visām investīcijām enerģētikā.
Pētījumā uzsvērts, ka investīciju bumu sekmē valsts mēroga atbalsts atjaunojamajai enerģijai Ķīnā un Indijā. Pērn Ķīnas investīcijas atjaunojamās enerģētikas projektos visā pasaulē sasniedza 32 miljardus, bet līdz 2020. gadam Ķīna gatavojas investēt šajā nozarē vēl vismaz 361 miljardu dolāru. Indijā investīcijas atjaunojamajā enerģētikā šajā laikā palielināsies par vidēji 24% ik gadu.
Tiek arī prognozēts, ka atjaunojamā enerģētika līdz 2040. gadam piesaistīs 7,8 triljonus dolāru un 2040. gadā nodrošinās 70% Eiropas un 44% ASV elektroenerģijas patēriņa. Vēl optimistiskāki ir Bloomberg New Energy Finance ikgadējā ziņojuma New Energy Outlook 2017 autori, kuri uzskata, ka 2040. gadā pasaulē kopumā atjaunojamās enerģijas avotu daļa elektroenerģijā sasniegs 51% un 34% visa patēriņa tiks saražoti saules un vēja elektrostacijās. 2016. gada beigās, atbilstīgi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, saules elektrostacijās tika saražoti 1,8%, bet vēja elektrostacijās saražotās elektrības daļa pārsniedza 3%, tā kā abām industrijām ir kurp tiekties.