"Straujāko lietojuma pieaugumu eParaksts piedzīvoja tieši pēdējo divu gadu laikā, tomēr ne visus pieauguma nopelnus varam piedēvēt pandēmijai. Komercsektors plaši integrē eParaksta funkcionalitātes gan savos biznesa procesos, gan pakalpojumu sniegšanas tiešsaistes platformās. Tas būtiski paplašina eParaksta izmantošanas iespējas iedzīvotājiem gan drošas e-Identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai. No oficiālās saziņas rīka, kas nepieciešams vien formalitāšu kārtošanai, eParaksts kļūst par sadzīves rīku, kas ļauj piekļūt informācijai, sensitīviem datiem un pakalpojumiem. Lai jebkurš rīks tiktu plaši lietots, nepieciešamas trīs komponentes – ērta lietošana, pietiekami plašs pielietojumu klāsts un tiesiskā noteiktība to izmantojot. Šobrīd jāatzīst, ka visas komponentes veiksmīgi mijiedarbojas atbilstošā digitālajā ekosistēmā un sagaidām, ka šogad un nākamajos gados pieprasījums pēc valsts nodrošinātiem, turklāt bezmaksas rīkiem pieaugs vēl straujāk," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Šogad ik dienas eParaksts tiek lietos vairāk nekā 38 000 reižu. Salīdzinoši, pirms desmit gadiem šis skaitlis bija desmit reizes mazāks un tikai 2015.gadā sasniedza 10 tūkstošus reižu dienā. Parakstīšanas reižu skaits mēnesī šogad pārsniedz miljons reizes, kas ir tikpat daudz, cik 2011.gadā visa gada laikā.
Salīdzinot eParaksta rīkus, visplašāk šobrīd tiek lietota eID karte, bet strauji aug arī 2018.gadā ieviestās mobilās lietotnes eParaksts mobile popularitāte. Ik mēnesi eParaksts mobile saņem vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopumā tai pieteikušies 187 tūkstoši personu.
Kopš 2012.gada eID ar eParakstu saņēmuši mazliet vairāk nekā miljons iedzīvotāji, bet eParakstu kartē, kas bija pirmais Latvijā ieviestais eParaksta nesējs, saņēmuši nedaudz vairāk nekā 15 tūkstoši iestāžu un komercorganizāciju darbinieki. e-Identitātes apliecināšanai iedzīvotāji visbiežāk izvēlās tieši eParaksts mobile, kas šobrīd ir integrēts gan virknē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju portālu, gan arī valsts un pašvaldību iestāžu e-pakalpojumu portālos. Kopumā eParaksta izmantošanas iespējas šobrīd integrējuši vairāk nekā 270 informācijas sistēmas un portāli.
Šogad eParaksts iekļuvis arī žurnāla Ir Nauda mīlētāko zīmolu topā, ieņemt sesto vietu starp mīlētākajiem digitālo platformu zīmoliem. eParaksts atzīts arī par unikālāko un zaļāko risinājumu digitālo platformu vidū.
"Vidi saudzējoša un ilgtspējīga rīcība vienmēr ir bijis viens no argumentiem, ar ko esam mudinājuši iedzīvotājus pārskatīt savus paradumus un attiekties no papīra dokumentu plūsmām un braucieniem, kas nepieciešami tikai dokumentu nogādāšanai adresātam. Pārrēķinot šo paradumu maiņu baltās papīra lapās – tie ir vairāk nekā 30 tūkstoši saudzētu koku," norāda Beļskis.
Iegūtā pieredze ļāvusi arī izstrādāt jaunus, uz eParaksta tehnoloģiskās platformas un atbilstoši augstajām uzticamības prasībām veidotus pakalpojumus. Šobrīd eParaksta sertifikāti tiek izmantoti Covid-19 digitālā sertifikāta risinājumā. Tāpat identitātes apliecināšanas komponentes tiek izmantotas arī tabakas aprites kontroles risinājumā, kas palīdz novērst nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Viens no jaunākajiem risinājumiem ir personas vecuma parametra noteikšana, apliecinot e-Identitāti ar eParaksta rīkiem – eID karti vai eParaksts mobile. Šāda informācija nepieciešama, piemēram, licencēto preču tirdzniecībai tiešsaistē. Ne vienmēr personas kods atspoguļo personas vecumu, savukārt, piemēram, alkoholisko dzērienu attālinātā tirdzniecībā pārdevēja pienākums ir pārliecināties par pircēja vecumu. Šobrīd tikai eParaksta rīkiem ir izstrādāta šāda unikāla identifikācija, kā arī tikai eParaksta rīki ir ieguvuši paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas rīka statusu un to izmantošana pielīdzināma personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē.
eParaksta integrācijas risinājumus informācijas sistēmu un platformu īpašniekiem LVRTC nodrošina bez maksas.
eParaksta komanda pateicas visiem eParaksta lietotājiem, domubiedriem, tehnoloģiskajiem partneriem un integratoriem par veiksmīgo sadarbību gan integrējot eParaksta rīkus, gan izstrādājot inovatīvus risinājumus.