Kāpēc sākāt nodarboties ar uzņēmējdarbību?
Sākotnējais mērķis nebija konkrēta uzņēmējdarbība, bet vienkārši saimnieciska darbība - labot un restaurēt senus un ne tik senus velosipēdus. Līdz ar to pirmie gadi arī bija par un ap velosipēdu restaurāciju un remontu. Tad kādā mirklī sapratām, ka ir pieprasījums arī pēc jauniem velosipēdiem, un 2010. gadā tika dibināts SIA Ērenpreiss Original ar mērķi radīt jaunus velosipēdus. 2012. gadā tas rezultējās, un te nu mēs esam.
Kā mainījies jūsu skatījums no brīža, kad iesaistījāties šajā biznesā, un kāds tas ir tagad?
Tas mainās līdz ar katru dienu, bet, protams - no ļoti šaura, saprotot tikai velosipēdu tehnisko pusi, līdz brīdim, kad tu saproti, ka tev vajag vadīt procesus un vajag daudz mācīties, lai tos vadītu.
Kas ir tas, kas iedvesmo ikdienā strādāt?
Mani ļoti iedvesmo tieši vēsturiskais aspekts. Tas, ko mans vecvectēva brālis Gustavs Ērenpreiss ir XX gadsimta trīsdesmitajos gados sasniedzis, kā viņš visu izveidojis. Es joprojām brīnos par to dienu dienā. Tas arī ir tas mērķis. Ja mums šobrīd ir ap 1000 velosipēdu gadā, tad viņam bija 30 un vairāk tūkstošu gadā.
Tas ir uzlikts uz laika līnijas, kad šis mērķis būtu jāsasniedz?
Skaļi es to neteikšu, katrā ziņā. Viņam tas prasīja vairāk nekā 20 gadu.
Līdz šim ir bijis viegli?
Ļoti sarežģīti. Soli pa solim. Sarežģīti ir atrast pareizos risinājumus konkrētam mirklim. Tomēr, lai vai kādi sarežģījumi būtu, liekas, ka tomēr mūsdienās ir vienkāršāk. Konkurences apstākļi tajā laikā bija savādāki, un tagad ir pavisam citādāka globālas ražošanas pieeja.
Ir kaut kas tāds, ko no tā laika varat paņemt?
Pilnīgi noteikti. Tā ir pieeja, veids, kā radīt. Kvalitātes un ilgtspējas kritēriji, cik ilgi tam visam, šajā gadījumā velosipēdam, jākalpo, cik tam jābūt pamatīgam un izturīgam. Tas nenotiek tā, ka mēs kopējam vai kaut ko atražojam - mēs ņemam pamatprincipus un radām jaunu velosipēdu. Mūsdienu velosipēdu. Pilsētas velosipēdu.
Kas un kāds patlaban ir jūsu tipiskais klients?
Esam izpētījuši, ka Latvijā tas ir labi situēts, nobriedis kungs, kas pērk velosipēdu sev vai visbiežāk savai dāmai. Citās valstīs tas ļoti atšķiras - vidējais pircējs mainās atkarībā no reģiona. Piemēram, Skandināvijā, apbrīnojamā kārtā, tie vairāk ir jaunieši. Vācijā - vidējās un vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt, ja Skandināvijā mūsu velosipēdus vairāk uztver kā modernus un tiešām domātus jauniešiem, tad vācieši vairāk redz to klasisko vērtību. Viņiem tā ir veca dziesma jaunās skaņās. Pie mums Latvijā lielākoties tas ir kaut kas, kas ir atjaunots. Zīmola slava iet pa priekšu. Jebkurā gadījumā tā ir klasika, elegance.
Jums ir svarīgi pie šīs mērķauditorijas noturēties?
Mēs gribam paplašināt. Gribētu vairāk uzrunāt arī jauniešu auditoriju vietējā tirgū, tāpēc salīdzinoši jaunākie modeļi jau ir krāsaināki un ar cita veida ģeometriju ātrākai braukšanai, žiperīgai lietošanai pilsētā.
Viens ir krāsa, dizains, pats zīmols, bet cits - cena.
Protams. No pašiem pirmsākumiem mums ir skaidrs, ka mēs Latvijas tirgum esam neraksturīgi dārgi, bet pēdējo gadu tendences un pārdošanas rādītāji rāda, ka cilvēki jau sāk pierast un novērtēt, ka tā ir ilgtspēja un kvalitāte.
Esat gatavi pazemināt cenu, lai pircēju būtu vairāk?
Mēs vietējā tirgū piedāvājam akcijas, kas nekur citur Eiropā nav pieejamas. Ik pa laikam kādam velosipēdam ir īpaši pazemināta cena. Strādājam arī pie īpašiem modeļiem Baltijas tirgum.
Šobrīd vēl nav velo sezona. Patlaban klienti jums ir?
Latvijā ne pārāk, bet pagājušajā nedēļā 25 velosipēdi tika nosūtīti uz Dāniju. Latvijā nebrauc visu gadu, bet tieši tāpēc ir Skandināvija un Vācija, kur ir citas braukšanas tradīcijas. Tas savukārt ir tas, uz ko mēs, izmantojot sociālās aktivitātes, aicinām - izmantot velosipēdu nevis izklaides braucieniem, bet kā jebkura transportlīdzekļa aizvietotāju vai pat pamatlīdzekli, lai ar to brauktu diendienā. Arī veloinfrastruktūras attīstība šo kustību veicina. Ir jauni veloceliņi, pavasarī tiks skaļi atklāta Krišjāņa Barona ielas veloinfrastruktūra. Ir daudz aspektu par labu velobraukšanai, un tie parādās aizvien vairāk.
Par to jārunā vēl vairāk?
Mēs jau pie tā strādājam. Ir Rīgas velo nedēļa, Tvīda brauciens un citas mazas aktivitātes. Tā mēs cilvēkiem parādām, ka velosipēds ir gudrākā izvēle.
Cik populāra Latvijā ir velobraukšana?
Kopējais velosipēdistu skaits Rīgā trīs, piecu gadu laikā audzis piecas reizes. Kādreiz tie bija pāris procentu, bet tagad vasaras sezonā pat 20%.
Prognozes?
Rīga ir ļoti plakana ar salīdzinoši platām ielām - tai ir milzīgs potenciāls kļūt par Velopilsētu.
Ja runājam par Ērenpreiss kā par zīmolu, cik tas šobrīd ir atpazīstams?
Daļa sabiedrības nav vēl dzirdējusi, bet lielās līnijās katrs otrais vai trešais ir dzirdējis.
Latvijas sabiedrībai zīmols vispār ir nozīmīgs?
Es esmu daudz dzirdējis, ka Latvijā cilvēki nav apmierināti ar cenu, toties tajā mirklī, kad ir par kaut ko jāpalepojas, tā ir viena lieta, par ko cilvēki ir priecīgi.
Kādi jums ir peļņas un apgrozījuma rādītāji?
Gadu no gada uzņēmuma apgrozījums turpina augt - 2013. gadā tas bija 73 000 eiro, 2014. gadā - 170 000 eiro, bet pērno gadu izdevās noslēgt ar 233 000 eiro lielu apgrozījumu. Attīstoties visu naudu ieguldām izaugsmē, tādēļ par peļņu vēl ir pāragri runāt.
Cik procentu no tā veido Latvijas un cik eksporta tirgus?
70% ir eksports, un 30% - vietējais tirgus.
Kāpēc jums eksports ir svarīgs?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi vispār sekot līdzi, kas notiek pasaulē. Otrkārt, tie ir daudz vienkāršāki darījumi un cita pirktspēja. Dažs labs veikals vienā pasūtījumā paņem tik, cik Latvijā vai Baltijā tāds veikals tirgo visu gadu. Tās ir neizmērojamas iespējas attīstībai. Tomēr mēs aizvien vairāk saprotam, ka ir ļoti svarīgi būt nozīmīgam spēlētājam arī vietējā tirgū, nevis tikai fokusēties uz ārzemēm.
Ar kurām valstīm galvenokārt sadarbojaties?
Vāciju un Dāniju.
Kā tur ir ar zīmola atpazīstamību?
Kad mēs sākām, neviens neko nebija dzirdējis. Šobrīd, ja kāds kaut ko zina, tad tieši profesionālajā vidē, velosipēdu tirgotāju aprindās. Ieejot jaunā veikalā, katrs otrais tomēr ir kaut ko redzējis, piemēram, blogos, sociālo tīklu komunikācijā, video. Ārvalstīs, kurās ir milzīgi tirgi, nav iespējams startēt ar reklāmas kampaņām. Viss notiek šauri, ļoti asi fokusējoties tieši uz pārdevēju, specializētajiem pilsētas dzīves stila velosipēdu veikaliem, kas ir mūsu mazā niša. Ar tiem arī veicinām atpazīstamību. Kopumā Eiropas tirgus ir piesātināts, un zīmolu ir tik ļoti daudz, ka krietni jāpasvīst un jācenšas sevi parādīt, pierādīt un noturēt.
Kā ir ar konkurenci te?
Latvijas tirgus strauji pārorientējas uz pilsētai vairāk piemērotiem velosipēdiem. Konkurence ir salīdzinoši liela, jo šeit mazumtirdzniecībā par ļoti mazu tirgus daļu cīnās ļoti daudzi.
Šķiet, Latvijas pircējs tomēr vairāk meklē sporta velosipēdu. Svarīgs ir ātrumu skaits, platākas riepas.
Tas tā ir, un tajā pašā laikā, ja vajag ikdienā pārvietoties piecus, desmit kilometrus un tas notiek pilsētā, tad tie ātrumi un citas lietas nav vajadzīgas.
Cik nozīmīgi jūsu darbībā ir sociālie tīkli?
Tas ir salīdzinoši lēts un diezgan veiksmīgs mārketinga ierocis. Tie nodrošina tiešo komunikāciju ar klientu, un mēs arī saņemam atsauksmes, ieteikumus. Tam ir liela nozīme, un mēs tam pievēršam uzmanību.
Uzņēmums mūsdienās vispār var nebūt sociālajos tīklos?
Atsevišķi ražotāji - jā. Mūsu gadījumā - nē. Nezinu, vai obligāti visiem maizes ražotājiem ir tur jābūt. Vai cilvēka piena izvēle mainās no tā, kam viņš seko portālā Facebook.com? Domāju, ka ne. Attiecībā uz dzīves stilu - tas ir nedaudz citādāk. Ja piedāvājums nav pirmās nepieciešamības prece, tad ražotājam jābūt sociālajos tīklos.
Daudzi sociālos tīklus izmanto, lai rīkotu konkursus un tādējādi piesaistītu auditoriju. Jums tas ir aktuāli?
Ne pārāk. To darījām tikai pašā sākumā. Šobrīd tas vairāk nestrādā. Tā ir mākslīga sekotāju skaita palielināšana, un tie nav īstie sekotāji, kas tiešām produkciju vēlējušies. Vairāk jāveido sekotājiem interesants saturs.
Kādus mērķus esat izvirzījuši jaunajai velosezonai?
Aktīvi strādājam soli pa solim pie jauniem modeļiem, kas ir nemitīgs process.
Kāds ir šis process, lai nonāktu pie jaunām idejām?
Nemitīgi pilnveidojot jau esošo, analizējot tehniskos risinājumus un analizējot mūsu klienta nepieciešamības. Paši braucam pa Eiropu un skatāmies, kuras ir tās pilsētas un vietas, kur cilvēki brauc. Ar lielu rūpību sekojam tendencēm, uz kuru pusi tirgus virzās. Tad jāskatās, ko var piedāvāt pretī. Pieprasījums - piedāvājums. Velo tēma ir tik ļoti pārsātināta, ka tas ir līdzīgi kā ar modi, - ir kaut kādas lietas, kas nāk un atgriežas, un ir jaunās «fīčas», kas tagad parādās, bet īstenībā tās ir XX gadsimta trīsdesmitajos gados izdomātas. Viss iet pa spirāli. Manā gadījumā īstenībā ir ļoti vienkārši veidot velosipēdu - caur vēsturi. Ja saskaros ar kādām tehniskām grūtībām, izmantoju kādu vēsturisku tehnisku risinājumu, izpildu ar mūsdienu materiāliem, un beigās ir iegūts kaut kas jauns. Tā ir tā mana pieeja, un to mēs arī kopā ar kolēģiem īstenojam.
Cik liela ir komanda?
Šobrīd deviņi cilvēki. Viss atkarīgs no sezonas.
Ko šādā šaurā nišā nozīmē darbinieku meklēšana?
Mūsu gadījumā vispār viss uzņēmums ir veidots ļoti idejiski un visa komanda būtībā ir gatava strādāt idejas vārdā, protams, par to saņemot arī atalgojumu, bet esmu gan arī secinājis, ka nav nemaz tik vienkārši atrast līdzīgi domājošus cilvēkus.
Kas ir tās kvalitātes, ko meklējat?
Godīgums, augsta mērķtiecība. Svarīga ir arī īpaša velobraukšanas pieredze. Tam ir jābūt mums asinīs, mums - kā komandai. Jāsaprot, ka uzņēmums neesmu tikai es viens pats. Aiz manis stāv citi cilvēki. Viss uzņēmums nav tikai Toms Ērenpreiss.