Acones stacijā plānotais reģenerācijas apjoms gadā būs 150 000 līdz 200 000 tonnas. Plānots, ka tā nodrošinās enerģiju aptuveni 40 000 mājsaimniecībām.
Vanags skaidroja, ka stacijas siltuma jauda būs 50 līdz 70 megavati (MW), savukārt elektriskā jauda - 15 līdz 20 MW. Izmantotais enerģijas avots būs šķiroti un pārstrādei nepiemēroti atkritumi, savukārt enerģijas avota izcelsme būs vietējā - Latvijas.
Skaidrojot šīs teritorijas izvēli reģenerācijas stacijas būvniecībai, Vanags sacīja, ka šajā teritorijā ir pieslēgumi infrastruktūrai.
Vanags akcentēja, ka šajā gadā ir sākta projekta plānošana un drīzumā plānots sākt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, pēc kā paredzēta sabiedriskā apspriešana. Tālāk secīgi plānota projektēšana, būvniecība, nodošana ekspluatācijā un 2029.gadā plānota darbības sākšana.
Reģenerācijas staciju būvēs tā, lai jebkādas smakas neizplūstu ārpus tās. Ar dūmgāzu attīrīšanas sistēmu veiks ražošanas procesā radušos dūmgāzu attīrīšanu, nodrošinot būtiski mazākus emisiju apjomus, nekā to pieļauj spēkā esošie normatīvie akti.
Vienlaikus reģenerācijas staciju aprīkos ar nepārtraukto emisiju monitoringa sistēmu, nodrošinot pastāvīgu kontroli un caurskatāmu darbības rādītāju pieejamību sabiedrībai un kontrolējošajām iestādēm.
Kā ieguvumus reģenerācijas stacijas izveidē Vanags minēja konkurētspējīgas siltumenerģijas cenas, jaunas darba vietas, vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izbūvētu infrastruktūru un enerģija industriālās zonas tālākai attīstībai.
Tāpat Vanags uzsvēra enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanu, būtisku atkritumu samazināšanos poligonos, tīrāku vidi, samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas un novērstu jaunu poligonu izveides nepieciešamību.
Vanags arī sacīja, ka "Gren" reģenerācijas stacija Aconē ir privāts investīciju projekts, kam nav nepieciešams papildu valsts vai pašvaldības finansējums.
Vanags skaidroja, ka siltumenerģiju visdrīzāk ievadīs "Rīgas siltums" tīklā, jo siltumenerģijas pieprasījums Rīgas labajā krastā ir pietiekoši liels, lai katru enerģijas megavatu varētu ražot efektīvi, neko neizmetot gaisā.
"Gren" grupas biznesa vadītājs Latvijā skaidroja, ka Latvijā atkritumu poligoni turpina piepildīties, bet to ietilpība ir ierobežota. Tāpat arī redzams, ka vides sistēmas politika virzās uz straujāku atkritumu nonākšanas poligonos samazināšanos.
Patlaban Latvijas poligonos tiek noglabāti 45-50% radīto sadzīves atkritumu jeb 300 000 līdz 400 000 tonnas atkritumu gadā.
"Enerģijas apjoms, kas neizmantots tiek apglabāts Latvijas poligonos, ir pielīdzināms vienai teravatstundai (TWh), kas ir aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā," sacīja Vanags.
"Gren" grupas izpilddirektors Ilka Nīranens skaidroja, ka Eiropā ir aptuveni 500 atkritumu reģenerācijas punktu, kas palīdz samazināt atkritumu daudzumu poligonos.
Nīranens uzsvēra, ka reģenerācija Latvijai ir liela iespēja, jo tā ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kur atkritumu reģenerācija netiek izmantota.
"Gren" grupa vēlas veikt tādus ieguldījums, kas nes labumu sabiedrībai. Tāpat uzņēmuma ieskatā plānotās investīcijas uzlabos Latvijas enerģētisko drošību un samazinās fosilā kurināmā izmantošanu, sacīja Nīranens.
"Gren" izstrādā un piedāvā enerģijas risinājumus ilgtspējīgai centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, atjaunojamās un industriālās enerģijas pakalpojumiem. Šobrīd "Gren" strādā Latvijā, Igaunijā, Somijā, Lietuvā, Zviedrijā un Lielbritānijā.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Gren Latvija" apgrozījums 2022.gadā bija 41,929 miljoni eiro, bet peļņa - 6,364 miljoni eiro. Finanšu rādītāji par 2023.gadu vēl nav publiskoti. Kompānija "Gren Latvija" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 19,933 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Gren Latvija" pieder Nīderlandes "Gren Holding Company".