"Latraps ienākšana Rīgas brīvostā nozīmē, ka osta attīstās. Vietējo lauksaimnieku investīcijas Alpha osta kapitālā ir labs pamats turpmākām pārmaiņām, ko veicinājusi kravu konjuktūras maiņa Rīgas brīvostā, kā rezultātā sākotnēji kā minerālmēslu pārkraušanas termināls veidotais ostas uzņēmums savu infrastruktūru ir pārorientējis uz graudu pārkraušanu. Tas viss liecina, ka Alpha osta ar šo transformācijas izaicinājumu ir tikusi galā veiksmīgi," norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Līdz šim terminālī veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai uzturētu augstu kvalitāti graudaugu apstrādē. Alpha osta esošā infrastruktūra nodrošina specializētus graudu uzglabāšanas bunkurus, automatizētu transportēšanas un kuģu uzkraušanas sistēmu, iespēju apkalpot Panamax izmēra kuģus, kā arī jaudīgu dzelzceļa infrastruktūru.
"Latraps stratēģija vienmēr bijusi savus apstrādes punktus attīstīt uz dzelzceļa pievadceļiem. Ieguvumi tam ir daudz. Pa dzelzceļu mēs vienā sastāvā varam uz ostu atgādāt 3 tūkstošus tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā ar autotransportu. Turklāt tādējādi mazāk noslogojam autoceļus un pilsētas ar kravas mašīnām. Līdz ar to fakts, ka Alpha ostā ir labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra, bija viena no galvenajām priekšrocībām, ko ņēmām vērā, vērtējot iespēju savu darbību paplašināt Rīgas ostā," atklāj Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Alpha ostas iekraušanas jauda pārsniedz 20 tūkstošus tonnu dienā un kopējais graudu glabāšanas apjoms - virs 100 tūkstošiem tonnu, kas sākotnēji ir pietiekošas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas, bet nākotnē uzņēmums jau plāno papildu investīcijas šo jaudu palielināšanai.
"Ņemot vērā, ka pasaulē pieprasījums pēc graudaugiem šobrīd ir augsts, tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas uzglabāšanas jaudu palielināšanai. Runājot par aktuālajiem projektiem, šobrīd atsevišķas noliktavas tiek aprīkotas ar svariem, tādējādi nodrošinot precīzāku uzkraušanas kontroli. Lai novērstu putēšanu, šobrīd investējam arī aspirāciju sistēmu uzstādīšanā, kas efekti attīrīs gaisu no putekļiem, kas rodas graudu pārkraušanas procesā," informē Ruža.
Termināļa iegādē ticis pielietots pasaulē izplatīts, bet Latvijā reti izmantots finansējuma piesaistes veids – slēgta obligāciju emisija. Latraps biedriem tika piedāvāts iegādāties obligācijas piecu miljonu eiro apmērā. Lauksaimnieku investīcijas un uzticība uzņēmumam nodrošināja darījuma norisi.
"Būtiski, ka projekta īstenošanai ir izmantots vietējais kapitāls. Graudaugi ir viena no apjomīgākajām eksporta precēm, kas nāk no mūsu pašu zemniekiem, graudu ražotājiem, ko uz ostu nogādā un tajā apkalpo vietējie uzņēmumi. Tas ir uz eksportu orientēts Latvijas kapitāls, kam ir nozīmīga ietekme Latvijas tautsaimniecībā," tā Zeltiņš.