Latvijas Universitātes Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība (LUAVIV) un Jaunatnes Atturības federācija (JAF) ir izveidojušas iniciatīvu ar konkrētiem likumu grozījumiem par alkohola iegādāšanos un lietošanas vecuma ierobežojuma palielināšanu līdz 21 gadam.
"Mūsu valstī 18 gadīgs cilvēks ir tiesīgs balsot, nēsāt ieroci, vadīt automašīnu un arī dienēt armijā, kur jāpilda komandiera pavēles, ja tās nav noziedzīgas. Vai šajā gadījuma 18 gadīga cilvēka dzīves pieredze ir pietiekama, lai pieņemtu adekvātus lēmumus par savu rīcību? Mūsuprāt, ne jau gadu cenzs izver to, vai jaunietis pārmērīgi lietos alkoholu un kādas tam būs sekas," uzskata nozares apvienības biedri. Viņi norāda, ka "ja pašreiz nestrādā likuma paredzētas vecuma robežas, tad neesam pārliecināti, ka 21 gada vai 50 gadu robežas ieviešana mainītu situāciju par labu alkoholisma samazināšanai jauniešu vidū".
"Ja valsts patiešām vēlas spert reālus soļus šajā virzienā un piemēram novirzīt daļu akcīzes līdzekļu rehabilitācijai vai izglītošanai, tad valstij ir jāveicina legālas uzņēmējdarbības rentabilitāte, kas pašreiz nenotiek," uzskata ARTA pārstāvji. Jau vēstīts, ka, neņemot vērā vairākkārtēju akcīzes nodokļa paaugstināšanu pēdējo gadu laikā, ieņēmumi no tā tikai patlaban sāk atgriezties 2009. gada līmenī, savukārt legālo dzērienu pārdošanas apjomi litrāžā, savukārt, ir samazinājušies. Nozares pārstāvji to saista ar nelegālās alkohola tirdzniecības uzplaukumu.
Tajā pašā laikā ARTA pārstāvji pauž, ka vajadzētu palielināt atbildību par spēkā esošā likuma normu nepildīšanu kā nepilngadīgai personai, kas pārkāpusi likumu un iegādājusies alkoholu, tā arī personai, kas nav pildījusi likuma normas un pārdevusi alkoholu, nepārliecinoties par personas vecumu. To varētu izdarīt, piemēram, Darba līgumos paredzot pārdevēju atbildību par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosakot precīzus sodus.
Savukārt, lai veicinātu jauniešu un vecāku līdzatbildību, vajadzētu paredzēt stingrāku atbildību nepilngadīgiem jauniešiem un nepilngadīgas personas vecākiem par alkoholisko dzērienu iegādi un lietošanu. Nozares pārstāvji rosinājuši Alkoholisko dzērienu aprites likumā veikt papildinājumus, kas noteiktu to, ka "personām līdz 21 gada vecumam ir pienākums, iegādājoties alkoholiskos dzērienus obligāti uzrādīt personu apliecinošu dokumentus".
«Kā piemēru tam, ka stingrāku sodus ieviešana tomēr strādā, varētu minēt to, ka ieviešot kriminālatbildību par braukšanu dzērumā, valstī krietni mazinājies dzērājšoferu skaits,» norāda ARTA pārstāvji.