Aptauja: Darbaspēka pieejamība satrauc jau 67% uzņēmēju

Līdz ar to šā gada jūlijā salīdzinājumā ar šā gada martu par trim procentpunktiem ir pieaudzis to uzņēmēju skaits, kurus satrauc darbaspēka pieejamība.

"Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību," norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK aptaujā arī noskaidrojis, ka vislielākās problēmas ar darbaspēka atrašanu ir būvniecības jomā, pakalpojumu sniegšanas segmentā, mazumtirdzniecībā, medicīnā un citās nozarēs.

Biznesa pārstāvji aptaujā norādījuši, lai risinātu darbinieku nepietiekamību, jāturpina darbs pie aizbraukušo tautiešu atgriešanas Latvijā, kā arī jāaizstāj cilvēkresursi ar tehnoloģijām un iekārtām.

LTRK aptaujā noskaidrojies, ka starp mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām visbiežāk jeb 244 gadījumos darba tirgū augstākā un vidējā līmeņa kompāniju pārstāvji būtu gatavi iesaistīt jauniešus bez pieredzes un izglītības, tāpat arī samērā bieži norādīja, ka arī personas ar invaliditāti, jaunās māmiņas un pensionāri varētu aizpildīt esošās vakances.

"Ir pienācis tas brīdis, kad darba tirgū jāiesaista ne tikai tie cilvēki, kuriem būtu jāstrādā, bet viņi to nedara, bet jāveic arī dažādas likumdošanas izmaiņas, lai varētu nodarbināt dažādas mazāk aizsargātas sabiedrības grupas. Manuprāt, jaunās māmiņas vai pensionāri, kuri saņem atbalstu arī no valsts, varētu samērā labi aizpildīt tās vakances, kur nepieciešami cilvēki uz nepilna laika slodzi, taču esošais regulējums viņiem to ļauj tikai tad, ja notiek atteikšanās no pabalstiem vai citiem labumiem, kas nav pareizi," teica Endziņš, piebilstot, ka arī bezdarbnieku pabalstu un termiņu jautājumi ir jāpārskata, maksimāli ātri atgriežot cilvēkus atpakaļ darba tirgū.

LTRK noskaidroja, ka uzņēmēji ir gatavi paši apmācīt darbiniekus, lai pielāgotu tos savām vajadzībām, kā arī nodrošināt pielāgotu jeb mainīgu darba laiku. Retāk tika pausta gatavība maksāt lielākas algas vai arī piedāvāt papildu sociālās garantijas.

Aptauja, kurā piedalījās 348 augstākā un vidējā vadības līmeņa uzņēmumu pārstāvji, tika organizēta no šā gada 13. līdz 30. jūlijam. No kopējā respondentu skaita 52% pārstāvēja pakalpojumu sniegšanas segmentu, 33% - ražošanu, 15% - tirdzniecību. Visvairāk jeb 52% pārstāvēja Rīgu, 17% - Kurzemi, 17% - Vidzemi, 9% - Zemgali un 6% - Latgali.