"Man patīk, ka uz Altum nāk visplašākā spektra biznesa vides pārstāvji un arī projekti ir ļoti dažādi, līdz ar to visu laiku jābūt ar asu prātu visos sektoros, visās biznesa nišās," Edgars atzīst un piebilst, ka nereti darbā mēdz ierasties jau ap plkst. 6.30–7.00, lai pirms tikšanās ar klientu padziļināti papētītu viņa darbības nozari. Energoefektivitāti uzņēmumos var uzlabot ar ļoti dažādiem paņēmieniem, kas palīdz taupīt siltumu, elektroenerģiju, degvielu vai tml., taču katram uzņēmumam stāsts, kā to panākt, ir atšķirīgs, individuāls.
Edgars arī atzīst, ka biznesa vide kļūst arvien gatavāka kaut ko mainīt, lai strādātu efektīvāk. "Pirms gadiem desmit daudzi uzņēmumi, ja nevarēja atrast iespēju papildus pelnīt vai ietaupīt vismaz 30%, uz energoefektivitāti pat neskatījās. Tagad būtiski ir uzlabojumi kaut vai par dažiem procentiem, jo konkurence kļūst arvien asāka. Uzņēmumi visās nozarēs uz energoefektivitāti raugās jau daudz tālredzīgāk."
Pelnīt ar to, ka zini
Lai gan bērnībā Edgaru vairāk saistīja jurisprudence un finanses, vēlāk viņš ietekmējās no audžutēva, kurš studējis gan būvniekos, gan arhitektos, un arī iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē, būvinženieru studiju programmā. Interese par atjaunojamiem energoresursiem un enerģētiku Edgaram radās paralēli pašam, un viņš centās sevi šajās jomās pilnveidot arī darbavietās.
Karjeru savulaik sācis kā slēpju nomas darbinieks Žagarkalnā un vēlāk pastrādājis arī nekustamo īpašumu sfērā, jau studiju laikā Edgars kļuva par projektu vadītāju uzņēmumā Ekosol, kas bija ķēries pie atjaunojamo energoresursu risinājumu piedāvāšanas.
"Enerģētika man šķita interesanta nozare, kur var pelnīt ar to, ka tu zini, nevis kā tolaik būvniecībā, kur varēja iet un nopelnīt jebkurš." Krīzes gados atbalsta finansējums gan nebija pieejams, tāpēc biogāzes staciju projekti sākumā buksēja. Edgars piedāvājās kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku, un jau drīz pēc krīzes lietas sāka notikt – vispirms Latvijā, pēc tam arī starptautiski. Līdz 2013. gadam no 25 Latvijā uzbūvētām biogāzes ražotnēm Edgars bija piedalījies sešu tapšanā.
Ekosol pārstāvēja vācu biogāzes staciju ražošanas kompāniju Biogas Nord, un vēlāk Edgars to sāka pārstāvēt atsevišķi gan visās Baltijas valstīs, gan Ukrainā, gan Krievijā. Viņš stāsta, ka par biogāzi mērķtiecīgi daudz lasījis, centies izzināt līdz niansēm. Lai labāk spētu palīdzēt tieši lauksaimniecības uzņēmumiem, izstudējis arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē.
"Centos izprast pat biogāzes fermentācijas procesus, lai, ejot pie klientiem, varētu runāt pamatīgāk. Man tolaik bija tikai 23–24 gadi, tāpēc vajadzēja būt ļoti zinošam." Edgars atceras, ka telefoniski aizķeršanās neradās, taču tiekoties gan ne viens vien klients uz jaunekli tolaik skatījies ar neizpratni. Ar zināšanām bija jāpierāda, ka ar jaunekli ir jārēķinās.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 9. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
zvirbulēns