Pamatnostādnes aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.
Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023.gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.
"Lai sasniegtu šo ambiciozo eksporta mērķi, viennozīmīgi ir jākāpina ieguldījumu intensitāte jaunu produktu izstrādei, tāpēc viens no industriālās politikas stūrakmeņiem ir ieguldījumu apjoma strauja intensificēšana pētniecības un attīstības darbībām. Kā mērķis šiem pētniecības un attīstības pasākumiem tiek izvirzīts palielināt līdz 300 miljoniem eiro 2023.gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027.gadā," skaidroja EM.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) stāstīja, ka Latvijā ir jāveic koncentrēts atbalsts inovācijas kultūras un radīšanas procesam, jāizveido pasaules līmeņa zināšanu pārneses atbalsta instrumentāriju loks.
"Valdībai kopā ar komersantiem un sabiedrību ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi digitālās transformācijas pasākumu ieviešanai, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, kas stiprinās digitālu risinājumu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši svarīgi ir izveidot savstarpēji sinhronizētu atbalsta mehānismu klāstu visiem produktu radīšanas, izstrādes un komercializācijas dzīves cikliem, vienlaikus, precīzi realizējot pasākumus cilvēkresursu kvalitātes celšanai," teica ministrs.
Savukārt EM norādīja, ka pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas pārstrukturizēšanu. Viedās specializācijas stratēģijas koncepta ieviešana ir vērsta uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos.
"Tās priekšplānā izvirzītas šādas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas," skaidroja ministrijā.
Tāpat, analizējot Latvijas konkurētspēju, EM atzina, ka iezīmējas nepieciešamība pēc precīzi mērķētas un resursus koncentrējošas rīcības labklājības straujākai vairošanai.
"Ekonomikas izaugsmes turpmākais dzinējspēks būs produktivitātē balstīta konkurētspēja, attiecīgi produktivitātes paaugstināšanai ir nepieciešamas konkrētas savstarpēji nesaraujami saistītas rīcības, kas izvirzītas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu priekšplānā - cilvēkkapitāla stiprināšana, inovācijas kapacitātes paaugstināšana, uzņēmējdarbības vides sakārtošana eksportspējas kāpināšanai, infrastruktūras veidošana, publiskās infrastruktūras efektīvāka pārvaldīšana un stiprināšana, kā arī finanšu pieejamības nodrošināšana," informēja EM.
Pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības būtiskākie virzieni, Latvijas tūrisma nozares eksportspējas stiprināšanai, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes celšanai nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu un popularizētu Latviju starptautiskā mērogā. Tāpat plānots atjaunot arī esošos veselības tūrisma objektus kā kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā, tādējādi stimulējot reģionus ar kvalificētu medicīnas darba spēku un medicīnas tūrisma eksportu bez sezonālas ietekmes.
Pamatnostādņu īstenošanai un mērķu sasniegšanai plānots piesaistīt gan valsts budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) investīcijas - struktūrfondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas.