Brīdinošais signāls no Lielbritānijas
Spilgts piemērs tam, ka ar Covid-19 pandēmiju saistītie piesardzības pasākumi var ietekmēt arī preču, t. i., kravu, pārvadājumus, bija nesenais aizliegums brīvi veikt ceļu starp divām Eiropas valstīm – Lielbritāniju un Franciju. Jāatgādina, ka neilgi pirms Ziemassvētkiem Lielbritānijā tika konstatēta Covid-19 izraisošā koronavīrusa jaunā mutācija, kuras izplatība tiek uzskatīta par vēl intensīvāku nekā jau iepriekš zināmais koronavīrusa paveids jeb, vienkārši sakot, tā ir vēl lipīgāka, un 20. decembra vakarā Francija noteica 48 stundu aizliegumu ieceļošanai no Lielbritānijas. (Aptuveni tajā pašā laikā daudzas valstis, to vidū Latvija, nolēma pārtraukt pasažieru aviosatiksmi ar Lielbritāniju.)
Vēstis par to, ka liels skaits automašīnu gaida, kad varēs veikt ceļu starp Lielbritāniju un Franciju, pavīdēja sociālajos tīklos, kā arī nonāca medijos, piemēram, britu medijā BBC. 22. decembrī LETA–DPA/AFP ziņoja, ka Francija, sākot no 23. decembra, mazinās «aizlieguma nosacījumus, kas tika noteikti ieceļošanai no Lielbritānijas līdz ar ziņu parādīšanos par lipīgāko koronavīrusa paveidu, kas izplatījies Lielbritānijā. Eiropas Savienības (ES) pilsoņi un iedzīvotāji, kā arī briti varēs ieceļot [piemēram, Francijā], ja spēs pierādīt, ka viņiem bijis negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas nav vecāks par 72 stundām». 23. decembrī arī tika atjaunota gaisa, jūras un dzelzceļa satiksme starp Franciju un Lielbritāniju, atsaucoties uz Francijas transporta ministra Žana Batista Džebarī sniegto informāciju, vēstīja LETA–DPA/AFP.
Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir paudusi visai kritisku attieksmi pret ES dalībvalstu ieviestajiem ierobežojumiem ieceļošanai no Lielbritānijas un ceļošanai uz šo valsti. Taču situācija 21.–23. decembrī kļuva par brīdinošu signālu tam, ka Covid-19 risku mazināšanai ieviesto ierobežojumu rezultātā kravu pārvadājumu veikšanai paredzētais laiks var ieilgt, ietekmējot preču eksporta un importa apriti.
Spītējot pandēmijai
Latvijas tautsaimniecība jau gadiem tiek raksturota kā maza, bet visai atvērta ekonomika. Līdz šim pieejamie statistikas dati rāda, ka preču eksportam arī Covid-19 pandēmijas apstākļos kopumā ir veicies labi.
Šā gada oktobrī «Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,7 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,9% vairāk nekā pirms gada, tajā skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 7,7%, bet importa vērtība – par 0,6%», vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,31 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,39 miljardiem eiro.
"Eksporta vērtība oktobrī būtiski palielinājās un sasniedza viena mēneša laikā vēsturiski augstāko līmeni – eksportēto preču vērtība ir pārsniegusi 1,3 miljardus eiro! Latvijas ražotāji to panākuši par spīti Covid-19 izplatībai Latvijā un neraugoties uz stingrajiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem mūsu eksporta partnervalstīs. Tas apliecina mūsu eksportētāju augsto konkurētspēju, elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem," gandarījumu pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Mūsu valsts "preču eksporta attīstība turpina pozitīvi pārsteigt, jo arī šā gada oktobrī preču eksports strauji palielinājās par spīti būtiskam ekonomikas aktivitātes kritumam visā pasaulē", akcentē arī Finanšu ministrija.
Šā gada oktobrī "preču eksporta attiecība pret importu sasniedza 94,5%, kas ir augstākais līmenis XXI gadsimtā. Mazāko preču tirdzniecības deficītu procentuālā izteiksmē noteica visu laiku lielākais eksporta apjoms apvienojumā ar pandēmijas ietekmi uz importu", skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš un arī kā būtisku faktu uzsver to, ka "pirmo reizi vēsturē preču eksports mēnesī pārsniedza 1,3 miljardus eiro".
Pozitīvās tendences akcentē arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. "Globālā konjunktūra signalizē par labiem eksporta izaugsmes nosacījumiem. Rudens mēnešos, valdot piesardzībai, krājumi ir noplicināti, kas rada labu vilkmi daudzās preču grupās. Tāpat vietējie apstākļi – laba graudu raža, pieprasījuma aktivizēšanās pēc tehnoloģijām un elektroiekārtām – ir radījuši pozitīvu kopējo ainu Latvijas preču eksportā," situāciju raksturo Gašpuitis.
Uz kaimiņvalstīm
Oktobrī Latvijas svarīgākās eksporta partneres tirdzniecībā ar citām ES dalībvalstīm bija mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuva (15,8% no eksporta kopapjoma), ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija (10,9%), kā arī Vācija (6,3%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākās importa partneres bija arī Lietuva (17,9% no importa kopapjoma), Vācija (10,6%), Polija (10,2%) un Igaunija (8,6%).
No t. s. trešajām valstīm jeb valstīm, kas atrodas ārpus ES, nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnere bija austrumu kaimiņvalsts Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā oktobrī bija 9,3%, bet importā – 6,4%, rāda CSP apkopotie dati.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs vērš uzmanību arī uz to, ka šā gada oktobrī, vērtējot situāciju gada griezumā, pieauga eksports "uz Nīderlandi, Lietuvu, kā arī uz Beļģiju un Dāniju. Savukārt samazinājās eksports uz Zviedriju. Pieauga arī eksporta uz Ukrainu vērtība, toties samazinājās eksporta uz Krieviju vērtība. Oktobrī arī strauji pieauga vērtība eksportam uz Alžīriju un Saūda Arābiju, kā arī uz Apvienoto Karalisti, bet samazinājās uz Keniju".
Valda milzīga nenoteiktība
Turpmākā situācija preču eksportā, "tāpat kā kopējās ekonomikas perspektīvas, ir neskaidra Covid-19 jaunā uzliesmojuma dēļ. Šajā ziemā eksporta apjomu izmaiņas būs cieši saistītas ar ārējo pieprasījumu, kas dažādu ierobežojošo pasākumu dēļ var sarukt", prognozē Gergelevičs.
To, ka patlaban valda nestabilitāte, savā situācijas raksturojumā akcentē arī Finanšu ministrija. Tas, ka ilgu laiku epidemioloģiskā situācija Latvijā «bija labāka nekā lielākajai daļai ES dalībvalstu, ļāva ražojošajiem uzņēmumiem turpināt strādāt. Tādējādi Covid-19 krīze Latvijas preču eksportētājus skāra mazāk salīdzinājumā ar vairākām citām ES dalībvalstīm. Patlaban ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība. Situācija ar Covid-19 izplatību attīstās dinamiski. Situācija novembrī, kā arī decembrī atgādina pavasara mēnešus, kad vairākas valstis ieviesa ļoti stingrus ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Jāatceras, ka pavasarī Latvijas preču eksporta kritums gandrīz sasniedza 15%. Tādējādi preču eksporta datos par novembri un decembri, visticamāk, neredzēsim tik straujus eksporta pieauguma tempus kā oktobrī», uzskata Finanšu ministrija.
Ir gaidāms, ka "vietējie ierobežojumi tuvākajos mēnešos nospiedīs lejup patēriņu, bet iespējas preču eksportā būs optimistiskākas. Par to liecina globālās tirdzniecības atjaunošanās. Šā gada rudens mēnešu – septembra un oktobra – izrāviens ir pietuvinājis kopējos eksporta apjomus desmit mēnešos pērnā gada līmenim. Kopumā preču eksports var izrādīties viens no pozitīvajiem pārsteigumiem šogad, ja vien, neskatoties uz pastāvošo krīzi, šo gadu izdosies noslēgt ar jaunu virsotņu sasniegšanu", pieļauj Gašpuitis un mudina ņemt vērā, ka pakalpojumu segmenta atgūšanās, visticamāk, gan "būs vērojama tikai nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās".