Kā skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice, zemnieku, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformas atcelšanas iemesls ir valsts budžeta līdzekļu trūkums un nav iespējams prognozēt to piešķiršanu. Reformas īstenošanai būtu nepieciešami 462 445 lati.
Valsts ekonomiskās situācijas dēļ arī nebūtu pamatoti zemniekiem, zvejniekiem un individuālajiem uzņēmējiem radīt papildu finansiālo slogu, uzskata TM speciālisti. Tāpēc nav lietderīgi katru gadu pārcelt likuma spēkā stāšanos, jo saimniecību īpašnieki nevar paredzēt savu tālāko rīcību, piemēram, vai un kad notiks zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reforma.
Kā pastāstīja Brice, šī gada aprīlī TM notika diskusija par izmaiņām regulējumā. Diskusijā piedalījās TM, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas (ZM), Valsts ieņēmumu dienesta, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un biedrības "Zemnieku Saeima" pārstāvji. Diskusijas laikā ZM informēja par Eiropas Komisijas (EK) plānotajām izmaiņām lauksaimniecības regulējumā.
EK 2013.gadā definēs jēdzienu "aktīvais lauksaimnieks", un pēc tā varēs izstrādāt kritērijus zemnieku un zvejnieku saimniecību nodalīšanai no citiem tiesību subjektiem. Tāpēc tika nolemts pēc Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pieņemšanas nepieciešamības gadījumā izstrādāt nacionālo regulējumu, kas noteiktu zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu un darbības jautājumus.
2008.gada janvārī Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, kas nosaka to turpmāko statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus, kā arī pārejas periodu, kad zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem ir jāveic pārreģistrācija komercreģistrā vai arī likvidācija. Tomēr, reformas veikšanai bija nepieciešama papildu valsts budžeta nauda, tādēļ likumā izdarīja grozījumus, to atliekot līdz nākamā gada 1.janvārim, bet pēc tam likums tika atcelts.