Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Bez PIN koda ievadīšanas, bet drošāk par skaidru naudu

Pienācis bezkontakta norēķinu karšu laiks. _Swedbank Latvija _valdes loceklis Ģirts Bērziņš intervijā Magdai Riekstiņai.Nesen, jūnijā, aicinājāt valdību strādāt pie tā, lai visā Latvijā tiktu ieviesta jūsu ieskatā iedzīvotājiem ērta un vienkārša norēķinu sistēma pasažieru transportā. Kā vērtējat transporta norēķinu sistēmas veidošanas gaitu patlaban?Patlaban valdība devusi tirgus dalībniekiem laiku, kurā strādāt pie iespējamajiem risinājumiem un parādīt, kā tie varētu funkcionēt.

Ideja, ka jāsakārto transporta kompensācijas, ir apsveicama, bet trāpīja laikā, kad tehnoloģijas, kas to ļautu darīt, no eksperimenta, no amatieru līmeņa citur pasaulē pāriet masu lietojumā. Mums, atrodoties uz robežas, ir iespēja ieviest risinājumu, kas der ierobežotam cilvēku lokam, teiksim, tikai Latvijas iedzīvotājiem, vai arī spert soli tālāk uz pasaules līmeņa risinājumu, kas ļautu gala rezultātu padarīt ērtu daudziem cilvēkiem. Mūsdienās dzīve mainās ļoti strauji un strauji mainās arī tehnoloģijas. Šobrīd globālais standarts ir, ka ikviens cilvēks ar tādu norēķinu karti, kāda viņam makā jau atrodas, var samaksāt par braucienu sabiedriskajā transportā, neiegādājoties kādu citu specializētu karti tieši transporta norēķiniem.Tātad vēlamais risinājums būtu, lai cilvēks ar to pašu norēķinu karti, ar kuru iepērkas lielveikalā, varētu iegādāties gan biļeti Rīgas tramvajā, gan samaksāt par braucienu, teiksim, autobusā uz Liepāju?Precīzi tā. Ja pietiek ar vienu karti, tas ir ērti no lietotāja viedokļa un ļauj būtiski samazināt izmaksas dažādos aspektos. Lai to panāktu, nepieciešams, lai par plaši lietotu risinājumu kļūtu bezkontakta norēķinu metode. Ja nomaļa maršruta autobusā brauc neliels skaits pasažieru, tad biļetes iegāde ar norēķinu karti, ar kuru maksājott jāsastāda PIN kods, ir pieņemama, bet populārākajos maršrutos, kuros ir liels skaits pasažieru, gan nepieciešams, lai samaksāt par braucienu varētu ļoti ātri. Savukārt ātri norēķināties var vienīgi tad, ja tiek lietota tā dēvētā bezkontakta karte.Bezkontakta karte gan arī būs jaunums, kas jāiegādājas, tātad tomēr būs nepieciešama vēl viena karte.Jā, bezkontakta karte ir jaunums, bet nav teikts, ka tā būs vēl viena papildu karte. Ir paredzēts, ka rudenī Latvijā lielākās bankas sāks bezkontakta karšu izdošanu, bet jebkurai tehnoloģijai ir vistas un olas stāsts, respektīvi, mūžīgā diskusija par to, vai vispirms jāizdod kartes lietotājiem, vai arī vispirms jāizveido karšu pieņemšanas vietas. Pagaidām bezkontakta karšu piedāvāšana lietotājiem plašā mērogā nenotiek arī tāpēc, ka vietu, kur var ar tām maksāt, ir maz - dažas ēstuves -, un tas arī gandrīz viss. Gaidāms, ka šā gada nogalē varētu attīstīties karšu izdošana un karšu pieņemšanas infrastruktūra. Mēs, Swedbank, esam sākuši bezkontakta karšu pilotprojektu un esam ieplānojuši, ka rudenī ikviens mūsu bankas klients varēs nomainīt savu esošo karti pret bezkontakta karti. Nākotnē bezkontakta kartes iegāde varētu tikt piedāvāta kā noklusējuma opcija - kad beidzas kartes derīguma termiņš, tad, ja bankas klients neizdarīs apzinātu izvēli, ka nevēlas bezkontakta karti, bezkontakta karte nonāks klienta maciņā.Protams, nākotnē varētu būt arī tādi banku klienti, kuriem ir gan bezkontakta karte, gan arī karte, kuru lietojot jāievada PIN kods. Jau tagad vērojams, ka ir cilvēki, kuri vienu norēķinu karti izmanto pirkumiem internetā, bet cenšas šo karti vispār neizmantot pirkumiem veikalos, savukārt otru karti izmanto tikai veikalos, bet nekad internetā.Veikalos gadās redzēt, ka nestrādā karšu lasītājs un cilvēkiem jāatstāj izvēlētās preces uz letes, jo skaidras naudas nav. Gadās arī, ka cilvēki pie kases nevar samaksāt par precēm, jo pēkšņi aizmirsuši PIN kodu. No riska, kas saistās ar PIN koda aizmiršanu, bezkontakta karte tātad pasargās?Jā, pasargās gan. Pirkumiem līdz desmit eiro varēs lietot bezkontakta norēķinu iespēju, bez PIN koda ievades. Ir gan dažādi drošības pasākumi, piemēram, pēc noteikta darījumu skaita sekos prasība ievadīt PIN kodu, lai arī darījuma summa būs mazāka par desmit eiro.Bezkontakta karte tiks piesaistīta jau esošajam bankas klienta kontam?Jā, tāpat kā jebkurai kartei, arī bezkontakta kartei tās īpašnieks var noteikt jebkādus limitus - skaidras naudas izmaksai, iemaksai, dienas norēķinam.Kā ir ar bezkontakta kartes lietotāja bankas kontā esošās naudas drošību?Zinu, ka pa pasauli klīst nostāsti - negodīgi cilvēki ar īpašu tehnoloģisko aprīkojumu var staigāt gar somām, kurās atrodas bezkontakta kartes, nopīkstināt īpašo aprīkojumu un savākt no kartēm naudu. Šādas bažas gan nav pamatotas, tehniskie risinājumi šādu naudas piesavināšanos no kartēm vispār nepieļauj, jo nav jau tā, ka signāls pārvēršas naudā, turklāt ir vēl vairāki aizsargājoši mehānismi.Ja bankas klientam nozog bezkontakta karti un zaglis naudu ar kartes palīdzību no konta notērē, vai banka klientam zaudēto naudu kompensēs?Pamatā darbojas tas pats princips, kas ar jebkuru norēķinu karti, - no brīža, kad bankas klients pieteicis kartes zādzību, visa atbildība par kartes apturēšanu gulst uz banku. Savukārt līdz šim brīdim atbildība ir pašam kartes īpašniekam.Gribu uzsvērt, ka bezkontakta kartes lietošana ir drošāka nekā skaidras naudas lietošana, jo pēc noteikta pirkumu skaita, pat ja tie būs pirkumi par summu līdz desmit eiro, tiks prasīts PIN kods. Jāņem arī vērā, ka zaglis, ar bezkontakta karti pērkot, teiksim, bulciņu, ļoti riskē, ka tiks nofilmēts veikala videokamerās un tiks aizturēta ne tikai karte, bet arī viņš pats. Bezkontakta kartes zādzībai ir ļoti niecīga jēga. Kopumā banku sektora pieredze rāda: ja notiek negodīgi darījumi ar kartēm, tad parasti tās ir krāpšanas par lielām summām, ne jau par 10, 20 vai 40 eiro.Bankomātā bezkontakta karti izmantot nevarēs?Nē, bankomātā tiek un tuvākajā nākotnē arī tiks prasīts PIN kods - līdz pat brīdim, kamēr netiks ieviests par PIN kodu ērtāks un drošāks risinājums.Limits, kas noteikts vienam pirkumam ar bezkontakta karti - 10 eiro -, ir Eiropas Savienības standarts?Limits ir noteikts banku vienošanās rezultātā. Dažādās valstīs limits vienam pirkumam ar bezkontakta karti ir atšķirīgs. Limits saistīts ar to, cik daudzus mazos pirkumus noteiktā summa konkrētā valstī ietver. Nākotnē, bankām vienojoties, limits var tikt mainīts.Tomēr jāteic, ka jauns risinājums - bezkontakta karte - paredz apgūt jaunu zināšanu kopumu, kas var likties sarežģīti. Vai nepastāv risks, ka bailēs no tā, ka darboties ar bezkontakta karti ir sarežģīti, daudzi labāk vēlēsies turpināt lietot jau ierasto karti ar PIN kodu vai skaidru naudu?Protams, risks, ka ikvienu jaunu lietu daļa cilvēku uztver ar skepsi, pastāv. Tomēr līdzšinējā prakse rāda, ka Latvijas un visa Baltijas reģiona sabiedrība ir ļoti atvērta jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Viens piemērs - pirmās internetbankas parādījās tikai pirms 20 gadiem, līdz tam cilvēki gāja uz banku filiālēm veikt maksājumus. Tagad cilvēki saka - vairs nevar iedomāties, ka samaksāt komunālos maksājumus viņiem būtu kaut kur speciāli jāiet, jātērē tam laiks, jāgaida rindā, nevis vienkārši jāatver internets un jāveic maksājums. Pirms 20 gadiem daudzos uzņēmumos un iestādēs algas dienā kasieri nesa skaidru naudu no bankas uz darba vietu, dalīja naudu darbiniekiem un darbinieki parakstījās īpašās algu lapās. Tagad, ja kāds darba devējs algas maksā skaidrā naudā, liekot kaut kur parakstīties, tā ir eksotika. Turklāt šodien algu maksāšana skaidrā naudā asociējas ar nodokļu shēmošanu, bet pirms 20 gadiem šādu asociāciju nebija. Tā ka finanšu ieradumi mainās strauji.Par internetbanku jums taisnība, Latvijas sabiedrība internetbankas lietošanu pieņēma ātri un viegli.Redziet, lai inovatīvs risinājums sabiedrībā tiktu veiksmīgi pieņemts, tam jābūt vienkāršam un ērtam. Jāuzsver, ka katrs nākamais attīstības vilnis risinājumus vienkāršo, jo ar katru nākamo tehnoloģiju vilni pakalpojumu sniedzēji vēlas sasniegt aizvien lielāku mērķauditoriju. Lai tas izdotos, tehnoloģijām jābūt viegli lietojamām. Arī bezkontakta karte pēc būtības ir vienkāršāk lietojama nekā karte, ar kuru maksājot jāievada PIN kods.Kā bezkontakta karšu parādīšanās Latvijā varētu ietekmēt skaidras naudas lietošanu?Tiek pieļauts, ka samazinās skaidras naudas apriti. Pagaidām Latvijas iedzīvotāji skaidru naudu izmanto ļoti bieži, bet tieši bezskaidras naudas norēķini ir ērtāki ne tikai pircējiem, bet arī pārdevējiem. Jau tagad redzam, ka lielveikalos tiek atvērtas īpašas kases, kurās var maksāt tikai ar kartēm, kā arī pašapkalpošanās kases.Tas, ka parādās pašapkalpošanās kases, gan tiek skaidrots ar darbinieku trūkumu tirdzniecībā.Tas, protams, var būt viens no iemesliem, bet arī tehnoloģiju attīstībai ir nozīme.Precizējot par bezkontakta kartēm, limits vienam pirkumam tātad ir 10 eiro, bet to, cik lielu summu dienā tērēt ar šādu karti, katrs lietotājs var noteikt pats?Jā, tieši tā. Dienas limitu var noteikt gan izmantojot mobilo lietotni viedtālrunī, gan internetbanku, gan telefonbanku, gan arī konsultējoties bankas filiālē. Mobilās lietotnes izmantošana dienas limita noteikšanai jau tagad ir ļoti populāra situācijās, kad cilvēks vēlas veikt kādu pirkumu par lielu summu, jo var turpat veikalā pie plaukta palielināt dienas limitu.Vairs nav jāmeklē bankomāts, lai izņemtu trūkstošo summu, ja, piemēram, nolūkotais dators maksā 20 eiro vairāk, nekā ir kartes maksājumu dienas limits?Tieši tā. Pašreizējā tendence ir, ka dažādas norēķinu metodes saplūst kopā un cita citu papildina. Senāk norēķinu karte bija saistīta tikai ar bankomātu, tagad arī ar internetbanku un mobilo lietotni.Teicāt, ka Latvijas iedzīvotāji iepērkoties joprojām bieži lieto skaidru naudu. Jūsuprāt, kāds tam iemesls?Daudzās situācijās, piemēram, iepērkoties tirgos un tirdziņos, cilvēkiem ir iespēja maksāt tikai skaidrā naudā.Jā, tirgi pagaidām ir ārpus banku realitātes dzīvojoša pasaule, pat pilsētu centrālajos tirgos nepieciešama skaidra nauda.Tirgi tiešām ir teritorijas, kurās banku pakalpojumi vēl nav iesakņojušies, bet domāju, ka drīzumā tas mainīsies un bezskaidras naudas norēķini būs iespējami arī tirgos. Gaidāms arī, ka nākotnē Latvijā aizvien vairāk būs tādu situāciju, kādas jau tagad vērojamas citās valstīs - tirgotāji skaidro naudu vairs nepieņems, jo bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļi būs kļuvuši tik ērti un populāri, ka tirgotājiem nebūs izdevīgi uzturēt skaidras naudas pieņemšanas infrastruktūru, domāt par to, kur likt skaidro naudu un kā novērst zādzību riskus, rūpēties par to, lai pārbaudītu, vai banknotes, ar ko pircēji vēlas norēķināties, nav viltotas.Nesen Dienai e-risinājumu eksperts Aldis Greitāns stāstīja, ka Zviedrijā izskanējusi ideja - nākotnē vispār atteikties no skaidras naudas. Ko par to saka jūsu Zviedrijas kolēģi?Zinu, ka Zviedrijā šobrīd nelieliem pirkumiem ļoti populāri ir jau nākamās paaudzes norēķini, kurus veicot tiek izmantota nevis karte, bet gan mobilā lietotne viedtālrunī. Esmu dzirdējis, ka aptuveni divas trešdaļas Zviedrijas sabiedrības šo maksājuma veidu jau izmanto. Zviedru paziņas arī stāstīja, ka, piemēram, koncertā garderobē tiek pieņemti tikai maksājumi ar mobilo lietotni.Ko tādā situācijā dara koncerta apmeklētājs no Latvijas, kam šādas mobilās lietotnes nav?Meklē zviedru paziņas, kuri gatavi palīdzēt un par garderobi koncertā samaksāt, cita varianta nav. Zviedrija ir liela valsts, zviedri - daudzskaitlīga nācija, tāpēc var atļauties par ārvalstu viesu ērtībām nedomāt kā par prioritāti. Arī Latvijā aug popularitāte naudas pārskaitījumiem ar mobilās lietotnes palīdzību, bet pagaidām tie ir pārskaitījumi, ko veic persona personai, nevis persona, maksājot par kāda uzņēmuma pakalpojumiem vai precēm veikalā.Vērtējot bankomātu tīklu Latvijā, plānojat to palielināt vai arī uzskatāt, ka sasniegts optimālais bankomātu skaits?Ir sasniegts optimālais skaits, un mūsu bankomātu tīkls aptver visu Latviju. Mēs gan palielinām naudas pieņemšanas vietu skaitu, respektīvi, ja atjaunojam kādu bankomātu, tad tas tiek nodrošināts tāds, kam ir ne tikai naudas izmaksas, bet arī naudas iemaksas funkcijas.Jūsuprāt, no kurienes nāk nauda, kas tiek iemaksāta bankomātos?Tas ir interesants jautājums. Viena no atbildēm ir - no tirdzniecības. Pircēji ar tirgotājiem norēķinās skaidrā naudā, un tirgotāji naudu iemaksā bankomātos. Pat lielo tirdzniecības tīklu pārstāvji teikuši, ka pirkumi ar kartēm ir tikai 30-40% no pirkumu kopskaita, bet 60-70% pirkumu tiek veikti skaidrā naudā. Mazajos veikalos varētu būt līdzīgi. Turklāt, kā jau runājām, skaidrā naudā tiek maksāts, iepērkoties tirgos. Tirgotāju rokās nonāk liels daudzums skaidras naudas.Skaidras naudas apriti Latvijā veicina arī valsts un pašvaldības, tam spilgts piemērs ir sabiedriskais transports, kurā no iedzīvotājiem tiek prasīta skaidra nauda. Savukārt Stokholmā, kā man ir stāstīts, sabiedriskajā transportā par braucienu praktiski nav iespējams norēķināties ar skaidru naudu.Jā, pie autobusa vadītāja biļeti nopirkt nevar.Zviedrijā ir arī valsts līmenī slaveni kultūras objekti, kas pieņem tikai bezskaidras naudas norēķinus, piemēram, mūzikas grupas ABBA muzejā biļeti var iegādāties tikai ar bezskaidras naudas maksājumu.Vai pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem mazina ēnu ekonomiku?Jā, bet tikai kopā ar citiem ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem. Kad Zviedrijā iedzīvotājiem valsts deva iespēju attaisnotajos izdevumos, kas mazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu, iekļaut mājokļa remonta izdevumus, remontdarbu jomā strauji saruka pelēkais sektors. Zviedrijas iedzīvotāji vēlējās algot remontdarbu veicējus, ar kuriem iespējams noslēgt oficiālu līgumu un par darbu samaksāt oficiāli, apmaksājot korektu rēķinu. Rezultātā pēc pelēkajā sektorā strādājošajiem remontdarbu veicējiem vienkārši zuda pieprasījums.Kad Diena rakstīja par naudas iemaksu bankomātiem, pat VID atzina - nevar noliegt, ka daļa naudas iemaksu bankomātos nonāk no ēnu ekonomikas.Protams, ja skaidras naudas vispār nebūtu, pelēkajam sektoram pastāvēt būtu grūtāk, bet ēnu ekonomika pilnībā neizzustu, jo tiktu izdomāti citi risinājumi, piemēram, izmantot virtuālo valūtu vai tml.Kā jūs komentētu pieļāvumu, ka cilvēks saņem algu aploksnē un bankomātā to iemaksā, lai viņa kontā būtu nauda hipotekārā kredīta dzēšanai?Maz ticams, ka tā būtu standarta situācija, jo, izsniedzot hipotekāro kredītu, ļoti detalizēti tiek vērtēti kredītņēmēja legālie ienākumi.Cilvēku ienākumu līmenis mēdz mainīties...Jā, ienākumu līmenis var mainīties, bet hipotekārā kredīta nomaksa nebūs standarta mērķis naudas iemaksāšanai bankomātā.Labi, bet patēriņa kredīta dzēšana?Arī patēriņa kredītu izsniegšana balstās uz cilvēku reālās maksātspējas izvērtēšanu, un reālās maksātspējas pamatā ir pierādāmie, legālie ienākumi.Tātad, pēc jūsu teiktā, iemaksu bankomātu lietotāji galvenokārt ir biznesa vides pārstāvji, kuri uz bankomātiem nes ietirgoto naudu?Jā, tā ir ļoti izplatīta iemaksu bankomātu lietotāju grupa, kas senāk, lai naudu iemaksātu kontā, ieradās kādā no bankas filiālēm, bet tagad izmanto iemaksu bankomātus.

Top komentāri

Laura
L
Kā lai es, cilvēks ar veco nokiju, no kuras internetam pieslēgties nevaru (un negribu, un man nevajag), lai palielinu viedkartes viena pirkuma limitu, lai rimčikā samaksātu par produktiem 30eiro vērtībā? Swedbank onkulis lai atgriežas uz savas planētas un savu progresu lai nes sev līdzi! Šādas lietas nedrīkst būt obligātas visiem tikai tāpēc, ka kādam tas šķiet ūber moderni. Par drošību nemaz nerunāsim... Kā karte, kuru nopīkstināt var jebkurš, var būt droša?
!
!
Skaidra nauda arī Āfrikā ir skaidra nauda. Nav neviena iemesla no tās attālināties, kur nu vēl atteikties.
Zvers un tā zīme tuvojas milzu soļi
Z
Mēs patiesi dzīvojam Pastarā laikā un pēdējā minūtē, pirms sitīs divpadsmit.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

No ieilgušas skepses līdz priekam par stabilitāti(5)

Iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā Latvijā tika reklamēta pat "kā nokļūšana uz kuģa, kur dala dažādus labumus", solot gan strauju ārējās tirdzniecības apjomu pieaugumu, gan ekono...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses