Peoniju renesanse
Ziedu mūžs nav ilgs. Peonijas esam nokavējuši. Tālab var tikai apskaust tos, kuri pirms mēneša atrada laiku, lai dotos uz Jaunakeriem un papriecātos par krāsaino ainavu. Daudzi to nosauca par īstu peoniju simfoniju. Apmeklētāju bija pārpilnam – kādudien saimnieki saskaitīja 62 automašīnas vienlaikus! Arī pavasarī uz tulpēm un narcisēm sabrauca liels pulks viesu, bet uz peonijām – īpaši. Lai izvadātu grupas, bija nepieciešami vairāki cilvēki, un nācies pieaicināt palīgus.
Dārzkopjiem šogad dzīve ir sarežģītāka nekā citugad. Vispirms siltās ziemas dēļ. Puķkopis stāsta: ''Ziema ir laiks, kad augam vajag atpūsties. Ja laukā ir silts, augs turpina veģetāciju, un viss aiziet greizi. Tāpat tagad, vasarā. Iepriekšējā nedēļā bija karsts, nu pēkšņi naktī – straujš temperatūras kritums. Mēs, cilvēki, jau varam uzvilkt siltas drēbes, bet augs to nevar un salst nost. Pēdējos gados augi ir apjukuši.''
Tobrīd, kad Diena viesojās Daugmalē, Jāņa dārzā ziedēja dažādu krāsu flokši, astilbes, baltās kokveida hortenzijas un rudzupuķes. Tomēr vispopulārākās dārza puķes gods pēdējos gados pieder peonijai. Gaume un mode mainās, arī dārzā. Peoniju renesanses iemesli ir objektīvi. Padomjlaikos puķkopji Latvijā aizrāvās ar narcišu, tulpju, gladiolu, dāliju un rožu audzēšanu un selekciju. Dārzos auga tikai baltas, rozā un sarkanas peonijas ar tieviem ziednešiem, kas nespēja noturēt lielos, smagos ziedus, un pēc lietus dārzā bija redzamas peoniju ziedlapu kaudzes. Ne velti šīs puķes agrāk Latvijā sauca par pojenēm jeb pujenēm, kam ir mazliet nievājoša nokrāsa.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!