Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam un ir pretrunā ar Satversmes 92.panta pirmo teikumu.
Līdz ar to Maksātnespējas likuma 62.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2.panta otrās daļas normas, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atzītas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža, papildināja Pauliņa.
ST spriedums nav pārsūdzams.
Likums noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu - šobrīd 400 latu - apmērā Maksātnespējas administrācijas (MNA) speciāli izveidotajā kontā.
Pieteikumā ST Rīgas apgabaltiesa bija norādījusi, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, būtu atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu.
Turklāt, neparedzot iespēju atbrīvot pieteicēju - izņemot maksātnespējas administratoru - no depozīta iemaksas vai samazināt tā apmēru, personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai ir ierobežotas nesamērīgi, uzskata prasības iesniedzēji.
Apstrīdētās normas noteica, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā MNA speciāli izveidotā kontā, un paredz, ka dokuments, kas apliecina iemaksu, obligāti pievienojams maksātnespējas procesa pieteikumam. Depozīta iemaksas mērķis - segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.