Mazāk posta
Ja salīdzinām to, kas noticis pērn un iepriekšējās finanšu krīzes laikā (2008. un 2009. gadā), situācija kardināli atšķiras. Iepriekšējās krīzes laikā mūsu valsts tautsaimniecība saruka aptuveni par ceturto daļu, taču pērn ekonomiskais kritums bijis vien 3,6% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Bezdarba līmenis valstī gan pērn audzis un svārstās ap 8%, tomēr jāatceras, ka 2010. gada pavasarī bezdarba līmenis bija ap 17%, tādējādi, rēķinot pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitu, šobrīd tas ir aptuveni uz pusi mazāks.
Makroekonomikas dati arī norāda uz atšķirīgu kopējo ekonomisko situāciju un nozaru dažādo sniegumu. Galvenās atziņas ir trīs – pirmkārt, Covid-19 pandēmijas laikā tautsaimniecību no dziļas krīzes paglābušas realizācijas iespējas ārējos tirgos, otrkārt, ekonomikas lejupslīde nav visaptveroša un galvenokārt skar tās nozares, kuras ietekmē distancēšanās, treškārt, kopējais darba samaksas līmenis valstī palielinās. Ja runājam par pēdējo, tad galvenā būtiskā atziņa ir tā, ka kopējais darba samaksas fonds valstī pērn ir pieaudzis par 2%, tādējādi kopumā iedzīvotāju algās izmaksāti apmēram par 200 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā.
Var strauji atlēkt
Jāpiemin, ka vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaugusi par 6,1%, bet darba samaksas mediāna – par 7,2%, šiem skaitļiem norādot, ka nozarēs, kuras turpina strādāt, vairumā gadījumu atalgojums pieaug, turklāt mediānas skaitļi liecina, ka algu kāpumu nepiedzīvo tikai ''augšām pietuvinātie'', bet gan plašāka strādājošo iedzīvotāju masa.
Tas savukārt ļauj izvirzīt hipotēzi, ka, atveroties nozarēm, kuras pērn sagrāva Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, šīs nozares var piedzīvot pat divciparu procentos mērāmu kāpumu viena gada laikā.
Tomēr šis kāpums vēl nenozīmē visa iepriekš zaudētā atgūšanu, jo kritums bijis visai iespaidīgs. Vislielākais kritums pagājušajā gadā ir bijis izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kuras darbības mērogi 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir sarukuši par 38,1%. Tai seko mākslas, izklaides un atpūtas nozare ar 26,2% vērtu samazinājumu. Attiecībā uz tālākajām izmaiņām daudz kas ir atkarīgs no pašas nozares specifikas.
Ja pieņemam, ka Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 tempus tomēr izdodas kāpināt, tad uz mūsu pašu iedzīvotāju tēriņu rēķina jau vasarā varētu sākt atgūties ēdināšanas pakalpojumi, kā arī tūrisma industrija, it īpaši ārpus Rīgas. Pozitīvi pavērsieni būtu sagaidāmi arī mākslas un izklaides nozarē. Šobrīd viena no būtiskākajām ziņām gan šīm nozarēm, gan mazumtirdzniecībai un dažādiem komercpakalpojumiem ir tā, ka, par spīti bezdarba pieaugumam, Covid-19 krīzei tomēr nav izdevies būtiski apskādēt daudzu iedzīvotāju rocību, tādējādi iedzīvotājiem vēl aizvien ir nauda, ko tērēt, un iekšējais patēriņš spētu stutēt arī kopējo ekonomiku.
Tikmēr valdībai būtu maksimāli jāatbalsta šobrīd dīkstāvē esošo komersantu finansiālās kapacitātes saglabāšana, lai daudzi uzņēmumi nepārtrauktu darbu, pirms ekonomikas ''brīvlaišanas'' vārti atkal atveras.
Ja valdība ar lēmumu pārtrauc kādas nozares darbību, tad tai būtu jānodrošina, lai ekonomikas atvēršanas brīdī šī nozare varētu pilnvērtīgi strādāt. Patlaban valdība var aizņemties finanšu līdzekļus pat ar negatīvu likmi, tādējādi tai ir iespējas ieguldīt vairāk arī mazā biznesa pastāvēšanā. Jo labāk izdosies saglabāt ekonomisko bāzi, jo uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem un straujāku tautsaimniecības uzrāvienu varēsim cerēt brīdī, kad Covid-19 izdosies apvaldīt. Pozitīvs signāls ir konfidences jeb uzņēmējdarbības noskaņojuma uzlabošanās pakalpojumu sektorā, lai gan tas ir pesimistiskāks nekā apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā.
Jāatgādina, ka, pēc CSP datiem, pakalpojumu sektorā februārī konfidence bija mīnus 22,5. Salīdzinot ar janvāri, šis rādītājs pieaudzis par 4,6 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā, izmitināšanā, kā arī gaisa transportā. Jāatzīmē, ka ēdināšanā un izmitināšanā, tāpat kā ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies. Pozitīvas konfidences vērtības februārī bijušas apdrošināšanas nozarē, telekomunikāciju pakalpojumos un datorprogrammēšanā.
Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji.
Vairāk nekā ceturtā daļa pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 34% respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, vēsta CSP.
Ražot un špaktelēt
Vienlaikus tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība konfidences rādītāji, spriežot pēc nesenajiem CSP datiem, ir nedaudz samazinājušies. Līdz šim abas nozares kopā ar lauksaimniecību (precīzāk augkopību) varēja uzskatīt par mūsu valsts ekonomikas dzinējspēku. Tieši būvniecība pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja visstraujāko izaugsmi, tās darbības mērogiem, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad – atskaitot cenu izmaiņu ietekmi), pieaugot par 2%.
Nozarē, kas ietver lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, pērn bija kāpums par 1,8%, kas sevišķi izpaudās gada pēdējā ceturksnī. Tad salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2019. gadā nozare kopumā auga par 6,7%. To lielā mērā var skaidrot ar kārtējo graudu rekordražu, tāpat pozitīvu pienesumu vajadzēja radīt pasaulē vērojamajam pieprasījumam pēc koksnes.
Tikmēr būvniecība pērn augusi par 2,6%. Attiecībā uz potenciālo izaugsmi šogad nozari pārstāvošā organizācija Latvijas Būvuzņēmumu partnerība nav pārāk optimistiska, tomēr saistībā ar lielo tiešo un pastarpināto nozīmi tautsaimniecībā celtniecība aizvien amortizēs ekonomikas krīzes ietekmi. To pašu var teikt par apstrādes rūpniecību. Šī nozare gan pērn piedzīvojusi 0,9% vērtu kritumu, taču gada pēdējā ceturksnī piedzīvojusi vērā ņemamu izrāvienu. Tad ražošanas apjoms pieauga par solīdiem 4,5%, kopējai konjunktūrai ļaujot izteikt hipotēzi par salīdzinoši labiem rādītājiem arī šajā gadā.