Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 4. oktobris
Modra, Francis, Dmitrijs

FM: Tuvākajos mēnešos eksports bremzēsies

Šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Krievijas agresija Ukrainā un no tās izrietošās ekonomiskās sekas jeb sabojātas piegāžu ķēdes, kā arī atsevišķu izejvielu deficīts pilnā apmērā vēl nav atspoguļojies Latvijas preču ārējās tirdzniecības datos, tomēr šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, prognozē FM.

To, ka ārējais pieprasījums bremzēsies, norāda arī starptautisko institūciju atjaunotās ekonomiskās prognozes. Ja šā gada janvārī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozēja, ka pasaules ekonomika 2022.gadā varētu palielināties par 4,4%, tad, pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, SVF šā gada jūlijā, aktualizējot ekonomiskās prognozes, vēlreiz samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozes 2022.gadam līdz 3,2%. Tika pārskatīta arī nākamā gada ekonomiskā izaugsme, samazinot pasaules IKP pieaugumu līdz 2,9%. Ekonomisko prognožu pārskatīšana lielā mērā ir saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām.

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada jūnijā turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1,65 miljardus eiro, kas bija par 28,6% augstāka nekā pagājušā gada jūlijā. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022.gada pirmajā pusgadā preču eksporta vērtība palielinājās par 31,8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas lielākās preču eksporta grupas.

Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums, skaidro FM pārstāvji. Dati par jūniju vēl nav pieejami, bet maija dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 25,3%. Attiecinot maijā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz jūnija preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports jūnijā pieauga vien par 3,3%. Savukārt pirmajos sešos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 8,4%.

FM pārstāvji norāda, ka cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām, tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.

Preču eksporta vērtību pieaugums šā gada jūnijā fiksēts vairumam preču grupu. Tomēr lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas grupas eksports, būtiski palielinoties graudaugu, piena produktu, alkoholisko dzērienu eksportam. Eksportu veicināja arī minerālproduktu grupa, pieaugot naftas pārstrādes produktu reeksportam un elektroenerģijas eksportam. Papildus tam preču eksportu nodrošināja augstāka mehānismu un elektroiekārtu eksporta vērtība.

Šā gada jūnijā pirmo reizi kopš 2021.gada sākuma samazinājies koksnes un koka izstrādājumu eksports, akcentē FM pārstāvji. Gada griezumā kritums veido 4,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, koksnes un koka eksporta vērtība samazinājās par 26,5%. Līdz šim tieši šī preču eksporta grupa nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta izaugsmē. Negatīvi vērtējams tas, ka kritums tika fiksēts plašam preču klāstam, proti, kokskaidu plātnēs, malkā, koksnes granulās, garumā sazāģētiem kokmateriāliem. Pieaugums tika fiksēts vien neapstrādātiem kokmateriāliem un saplāksnim.

Noieta tirgus ziņā FM secina, ka situācija nav viennozīmīga, jo eksporta kritums ir fiksēts uz Lielbritāniju, ASV un Dāniju. Vienlaicīgi koka un koksnes eksports palielinājies uz Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi un Itāliju. Tomēr koksnes eksports uz Lielbritāniju, kas ir lielākais noieta tirgus šai preču grupai, būtiski samazinājies - kopumā par 41,1%. Neskatoties uz samazinājumu, Lielbritānija paliek lielākais tirgus Latvijas koksnei.

Jau ziņots, ka Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 9,62 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 31,8% jeb 2,32 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 12,14 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 38,7% jeb 3,39 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,77 miljardus eiro - par 5,71 miljardu eiro jeb 35,5% vairāk nekā 2021.gada atbilstošajā periodā.

2022.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,68 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,7% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 28,6%, bet importa vērtība par 20%, liecina CSP provizoriskie dati.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses