Ekonomikas eksperti izsaka viedokli, ka šogad kopumā transporta nozarei diezin vai būs pieaugoša loma mūsu valsts ekonomiskā pīrāga radīšanā. "Labvēlīga ārējā vide un pasaules tirdzniecības aktivizēšanās noteikti ir pozitīva gan Latvijas ekonomikai kopumā, gan tieši transporta un loģistikas nozarei. Tomēr nozares īpatsvars Latvijas ekonomikā pašlaik ir būtiski virs ES vidējā, un, ņemot vērā pašreizējās problēmas tranzīta jomā, nedomāju, ka transporta nozares īpatsvars ekonomikā varētu ievērojami palielināties. Drīzāk izaugsme nozarē šogad būs diezgan tuva ekonomikas kopējam pieaugumam," situāciju vērtē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Arī Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava norāda uz riskiem, kas saistīti ar tranzīta nozari. Viņa pauž, ka pēdējos gados transporta un uzglabāšanas nozares īpatsvars Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūrā bijis ap 9% un šogad, visticamāk, būtiski nemainīsies. Šīs nozares smagsvari ir sauszemes – autotransporta un dzelzceļa – kravu pārvadājumi, kā arī darbības ar kravām ostās. Tomēr daudz kas atkarīgs no situācijas Krievijā. Vildava atgādina, ka dzelzceļa un ostu darbībai jau kādu laiku izaicinājumu met Krievijas centieni pārvirzīt kravas uz savām ostām. Tas ir svarīgi tāpēc, ka Krievija šajos transporta jomas segmentos ir Latvijai nozīmīga sadarbības partnervalsts. Līdz ar to Krievijas kravām vismaz īstermiņā nav spēcīgas alternatīvas. Ekonomiste norāda arī uz to, ka gan pa dzelzceļu, gan ostās Latvijā galvenokārt tiek pārvadātas un pārkrautas izejvielas, piemēram, ogles, naftas produkti, minerālmēsli, kuru cenas ir svārstīgas un kuru patēriņš un ražošana pasaulē aizvien saruks.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 12. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!