Jāņem arī vērā, ka šoziem Latvijā ieviestie Covid-19 izplatības risku mazināšanas pasākumi nemaz neatstāj izvēles iespējas – daudzas preces nākas pirkt e-vidē vai nepirkt vispār. E-komercijai, protams, ir daudz priekšrocību, taču kiberdrošības eksperti atgādina, ka arī virtuālajā vidē ir sastopamas dažādas blēdības. Tajā pašā laikā ekonomisti uzsver, ka ilgstoši ierobežojumi preču klātienes tirdzniecībai ierastajos veikalos nav vēlami.
Iegādājas arī pārtiku
Pagājušajā gadā e-veikalos biežāk sākuši iepirkties 9% Latvijas iedzīvotāju, bet gandrīz 5% e-veikalus izvēlējušies lielākajai daļai savu pirkumu, un tas ir teju divreiz vairāk nekā 2019. gadā, liecina pētījuma Maxima mazumtirdzniecības kompass dati. "Katrs sestais respondents attālināto iepirkšanos pērn izmēģinājis pirmo reizi. Priekšroku pārtikas iegādei internetā devuši rīdzinieki, kā arī Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji," informē uzņēmuma Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. "Pērn pieprasītākie produkti iegādei tiešsaistē bija augļi, dārzeņi, gaļas un piena produkti, kā arī preces bērniem un mājsaimniecības preces." Ar Maximu saistītais interneta veikals Barbora pagājušajā gadā atvēris 33 jaunus preču saņemšanas punktus Maxima veikalos dažādās Latvijas vietās. Turklāt "aizvadītā gada decembrī Barboras klientu skaits ir četrkāršojies, savukārt veikto pasūtījumu skaits pieaudzis trīskārt, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā," uzsver Dupate-Ugule.
"Pēdējā gada laikā e-komercijas nozare piedzīvojusi strauju attīstību, piedāvājot arvien plašāku interneta veikalu izvēli," norāda Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Jeļena Popjonoka, bet arī mudina ņemt vērā, ka "lielākā daļa iedzīvotāju joprojām dod priekšroku produktu iegādei klātienē".
Jāpiebilst, ka arī Latvijas Tirgotāju asociācija ir uzsvērusi, ka aizvadītajā rudenī un šajā ziemā tiešsaistes tirdzniecības popularitāte ir jūtami augusi. Savukārt interneta tirdzniecības centrs 220.lv, norādot, ka pēdējā laikā vērojams straujš e-komercijas uzplaukums, īpaši akcentējis to, ka "šā gada janvārī ziemas sezonas preču pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, kad Latvijā arī bija noturīga ziema, ir būtiski kāpuši un pieprasījums pēc atsevišķām ziemas precēm, piemēram, ragavām un slidām, audzis gandrīz desmit reižu".
Riski, ar kuriem jārēķinās
"Pandēmijas dēļ cilvēki vairāk nekā līdz šim iepērkas tiešsaistē. Diemžēl blēži to zina. Latvijā 2020. gadā 25% pircēju ir saskārušies ar krāpšanu, iepērkoties tiešsaistē. Turklāt Kaspersky pasūtītais un Norstat 2020. gadā veiktais pētījums Finansiālie apdraudējumi tiešsaistē liecina, ka Latvijā 22% tiešsaistes pircēju nesaņēma preces un pakalpojumus, par ko bija samaksājuši iepriekš," e-vides riskus raksturo kiberdrošības uzņēmums Kaspersky.
Covid-19 pandēmijas laikā daudziem cilvēkiem "iepirkšanās tiešsaistē ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis modi, un patērētāji bieži vienā dienā saņem vairākas piegādes, tāpēc var būt grūti sekot līdzi katras pakas piegādes procesam. Krāpnieki izmanto šo situāciju un sūta nejauši izvēlētām personām e-vēstules ar aicinājumu samaksāt papildu summu par piegādes pabeigšanu. E-vēstulē saņēmējs tiek novirzīts uz viltotu pasta pakalpojumu vietni, kur var veikt maksājumu. No šīs vēstules nav iespējams identificēt sūtījumu. Krāpnieki rēķinās ar to, ka ir tādi cilvēki, kuri gaida vairākas piegādes vienlaikus un nespēj sekot līdzi visai sūtījumu piegādi raksturojošajai informācijai. Pagājušajā gadā Latvijā šādas e-vēstules saņēma 71% tiešsaistes pircēju, un 9% no viņiem atzina, ka ir saņēmuši šādas e-vēstules vairākas reizes nedēļā, bet 23% – vairākas reizes mēnesī," skaidro Kaspersky kiberdrošības eksperti.
Aicinājumu būt piesardzīgiem, iepērkoties e-vidē, ir izteicis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pamatojoties gan uz pagājušajā gadā SIA Gemius Latvia veiktā pētījuma E-komercijas tirgus Latvijā datiem, gan uz saviem novērojumiem. "Veicot pētījumu, noskaidrojām, ka 92% respondentu pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vai plānoja veikt kādu pirkumu internetā. Aicināti dalīties problēmās par iepirkšanos tiešsaistē, respondenti atzina, ka problēmas bieži ir saistītas ar piegādi un ar informācijas trūkumu. PTAC pieredze ļauj secināt, ka arvien biežāk pircēji sastopas ar negodprātīgiem pārdevējiem. 2020. gadā esam saņēmuši vairāk nekā 800 sūdzību par to, ka netiek piegādātas patērētāju pasūtītās preces, bet pārdevējs neatmaksā naudu, kā arī neatbild uz patērētāju pieprasījumiem," problemātiskās tendences raksturo PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Iepērkoties internetā, būt modriem aicina arī banku sektora pārstāvji. "Vajadzētu uzmanīties, ja atrodat neticami labus piedāvājumus. Parasti tā ir slikta zīme, ja kāda zīmola preces tiek piedāvātas par būtiski zemāku cenu nekā to ierastā cena. Izvēloties šādu piedāvājumu, jūs riskējat iegūt viltotas preces vai arī vienkārši ieskaitīt naudu krāpnieku kontā. Nereti šādi piedāvājumi parādās kā reklāma sociālajos tīklos, piemēram, Facebook vai Instagram. Saglabājiet kritisku pieeju un izpētiet ne tikai internetveikalu, bet arī to sociālā tīkla Facebook lapas saturu un atsauksmes," brīdina Swedbank un arī atgādina, ka "uzticama e-veikala tīmekļvietnē jābūt norādītam uzņēmuma nosaukumam, atrašanās vietai, e-pasta adresei un tālruņa numuram, pa kuru var sazināties problēmu gadījumā".
Pieauga par 1,5%
Neraugoties uz pandēmijas laikā pastāvošajiem ierobežojumiem, kopumā pērn mazumtirdzniecības nozarei ir klājies labi. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, vispārējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,9%, turpretī autodegvielas – palielinājās pat par 6,4%.
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 4,4%. Tajā pašā laikā pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 13,1%, bet autodegvielas – palielinājās par 6,1%.
Savukārt aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi – novembri –, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 5,7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 0,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 10,8%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība kritās par 3,8%, vēsta CSP.
Ekonomisti rekomendē mainīt ierobežojumus
"Pandēmija ir bijusi nevis kā dambis, kas aptur ekonomikas upes plūdumu, bet kā liels akmens straumē, kas straumi novirza uz citu pusi. Ūdens meklēja apvedceļus, respektīvi, ceļojumos, restorānos un izklaides pasākumos neiztērētā nauda plūda uz veikaliem. Pērn statistiķi aprēķinājuši kritumu interneta un pasta tirdzniecībā, kam būtu grūti noticēt, bet, kā viņi paši to norādīja iepriekš, viens liels interneta tirgotājs ir reģistrējies citā valstī," situāciju mazumtirdzniecībā raksturo bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Mazumtirdzniecībai 2021. gads visdrīzāk būs labāks par iepriekšējo, 2020. gadu, taču kopējā apgrozījuma pieauguma atšķirības šajā nozarē nebūs lielas. Gada sākums ekonomikā vēl var izrādīties tik pandēmisks, ka, lai arī gaidāmais izmaiņu virziens 2021. gada ietvaros – no ceturkšņa uz ceturksni – ir skaidrs, gada kopējie rezultāti veikalu darbībā var izrādīties pārsteidzoši līdzīgi 2020. gada rezultātiem. Gada kopējos rezultātos krīzes pārvarēšanu vislabāk redzēs 2022. gadā, tad arī kopējais ekonomikas pieaugums būs pārliecinoši spēcīgāks nekā šogad. Šī gada pirmais ceturksnis visdrīzāk izrādīsies sliktākais laiks mazumtirdzniecībai visā pandēmijas laikā, bet turpmākajos ceturkšņos "uzbriedušo" naudas kontu auklas spruks vaļā," prognozē Strautiņš. "Tomēr kopumā mazumtirdzniecības 2021. gada prognoze ir risku pilna. Ja vēl ilgi saglabāsies pamatīgi ierobežojumi nepārtikas preču tirdzniecībai, tad gandrīz pilnīgi "tukšus" divus vai trīs mēnešus kompensēt būs grūti. Turklāt tiem uzņēmumiem, kuriem pandēmijas ietekmes svārsts bijis labvēlīgs, ir jābažījas par pretēju tā kustību šogad. Ilglietošanas preču tirgotājiem būs jārēķinās ar asāku konkurenci, ko radīs izklaides iespējas. Mazāki ceļošanas ierobežojumi var pamudināt daļu pierobežas iedzīvotāju atkal pirkt pārtiku Lietuvā. Ietekme būs arī mazumtirdzniecības uzņēmuma Lidl darbības uzsākšanai, kas palielinās izvēli Latvijā un ietekmēs kopējo cenu līmeni par labu pircējiem. Taču pat šis notikums neatturēs cilvēkus atkal vairāk doties uz restorāniem, un tas samazinās nepieciešamību apmeklēt pārtikas veikalus."
Mūsu valsts "valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa. Situācija kļūst kritiska gan tirgotājiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju nopirkt preces internetā. Nešķiet iespējama pastāvošo noteikumu saglabāšana vēl vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Ir jātuvina kārtība tai, kas pastāvēja pavasarī, jo toreiz pastāvošā kārtība ļāva mums gan apturēt Covid-19, gan panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā Eiropā kopumā," rekomendē Strautiņš.
Šā gada pirmajos mēnešos mazumtirdzniecība "turpinās turēties mīnusos. Tos pamatā noteiks ierobežojumi nepārtikas preču iegādei. Pārtikas noieta kāpums saglabāsies. Ļoti iespējams, ka drīzumā nosacījumi varētu tikt nedaudz atviegloti, kas ļaus situācijai starp preču segmentiem izlīdzināties. Tomēr tas izrietēs no epidemioloģiskās situācijas valstī. Neiepriecinoša scenārija gadījumā ierobežojumi var ievilkties arī ilgāk. Negatīvais rezultāts nav saistīts ar pieprasījumu, bet gan ar piedāvājuma ierobežojumiem. Tādēļ ir skaidrs – tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, privātajā patēriņā gaidāms spēcīgs uzplaiksnījums, jo realizēsies aizturētais patēriņš. Šā gada vasaras mēnešos mazumtirdzniecība var piedzīvot galvu reibinošu kāpumu. Tas noteikti ilgs līdz rudenim, kad atkal var parādīties jautājums par jaunu ierobežojumu nepieciešamību. Patēriņu turpinās balstīt tālāks algu pieaugums un labāks noskaņojums sabiedrībā, jo sabiedrību uzmundrinās vakcinācija," pieļauj SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Maksājuma karšu apgrozījuma dati liecina, ka šī gada sākums tirdzniecībā ir vājš, lai arī patēriņš kopumā ir spēcīgāks nekā 2020. gada pavasarī un kopš decembra otrās puses tēriņi atkal nedaudz kāpj. Tas, visticamāk, ir saistīts ar uzņēmēju mēģinājumiem pielāgoties un vismaz daļēji turpināt darbību esošajā situācijā," tendences ieskicē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Patlaban "nopietni jāizvērtē, vai esošie ierobežojumi tirdzniecībā ir efektīvi Covid-19 izplatības mazināšanai. Igaunijas un Latvijas Covid-19 saslimstības dinamika pēdējā pusotra mēneša laikā bijusi ļoti līdzīga, bet Igaunijā tirdzniecība nav ierobežota, un decembrī tā pieauga par 7%. Lietuvā tirdzniecība, tāpat kā Latvijā, ir ierobežota, taču kopējais epidemioloģisko pasākumu kopums ir spējis panākt būtisku saslimstības samazinājumu. Šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami vismaz līdz pavasara beigām, tādēļ tirdzniecībā jāmeklē ilgtspējīgāks darbības modelis," uzsver Āboliņš.