Tiek uzskatīts, ka patlaban ārpus Latvijas dzīvo līdz pat 500 tūkstošiem tautiešu, un daudzi no viņiem regulāri apmeklē mūsu valsti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Atbrauks pēc pandēmijas
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, pētījuma Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumi Latvijas teritorijā izstrādes darba grupas vadītāja Aija van der Steina atzīst, ka Covid-19 pandēmija ietekmējusi Latvijas diasporas pārstāvju ceļojumus uz mūsu valsti, tomēr interese par Latvijas apmeklēšanu ir ļoti noturīga. LIAA direktors Kaspars Rožkalns akcentē, ka "pandēmijas laikā uz Latviju bija ieplānojuši doties 74% aptaujāto respondentu, bet ierobežojumu dēļ tikai 13% respondentu izdevās šo ieceri realizēt".
"Pētījumā mēs secinājām, ka piesardzīgāki ir tie ārvalstīs dzīvojošie latvieši, kuri ir cienījamos gados, tāpat arī cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, kā arī tie tautieši, kuri ārvalstīs dzīvo jau daudzus gadus un līdz ar to ir vairāk saistīti (gan juridiski, gan psiholoģiski) ar mītnes valstī ieviestajiem ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, atgriežoties šajā valstī pēc ceļojuma uz Latviju," skaidro van der Steina. Te jāpiebilst, ka it īpaši sarežģīta ceļošana uz Latviju pandēmijas laikā ir kļuvusi vairāku to valstu iedzīvotājiem, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), un kā piemēru van der Steina min Austrāliju.
"Tie diasporas pārstāvji, kuri pandēmijas laikā neatlika ceļojumu uz mūsu valsti, kā iemeslu bieži minēja to, ka Latvijā ir kāds īpašums, un to, ka bijis nepieciešams satikt draugus. Ir cilvēki, kuri norādījuši, ka pagājušajā vasarā pavadījuši atvaļinājumu Latvijā, jo Covid-19 izplatības riski mūsu valstī tobrīd bija zemi, varbūt par zemāki nekā konkrēto respondentu mītnes zemē. Taču ir bijis arī tāds gadījums, ka cilvēki ieradās Latvijā, ātri nokārtoja lietišķos jautājumus, kas te bija jāatrisina, un steidzīgi atgriezās savā mītnes zemē, bet plānus pavadīt Latvijā ilgāku laiku atcēla, jo uzskatīja, ka "uz automašīnu ar svešas valsts numuru Latvijā pandēmijas laikā šķībi skatīsies"," stāsta van der Steina un piebilst, ka pētījums rāda – daudzi respondenti pieļauj iespēju apmeklēt Latviju jau šajā vasarā, bet vienlaikus daudzi arī uzsver, ka Latviju noteikti apmeklēs, bet ceļojuma laiks būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies Covid-19 krīze un kādi būs nosacījumi ceļotājiem.
Latvijas iespēja
Pētījums Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumi Latvijas teritorijā, tāpat kā iepriekš dažādu tūrisma ekspertu prezentētās atziņas, atklāj, ka cilvēki ļoti vēlas atkal ceļot, bet vismaz tuvākajā laikā atpūtas ceļojumiem labprātāk izvēlētos nomaļas vietas, kurās nav cilvēku drūzmas un ir iespējas distancēties. Šāda tendence ir raksturīga dažādu nāciju pārstāvjiem, ne tikai Latvijas diasporai vai mūsu valsts iedzīvotājiem. Van der Steina uzskata, ka šī tendence Latvijai paver iespēju kļūt par populāru izvēli ne tikai ar mūsu valsti saistītajiem ceļotājiem, bet arī dažādu ārvalstu tūristiem, jo Latvijā apdzīvotības blīvums ir zems un ir arī daudz dabas taku un nomaļu pastaigu vietu, kurās tūristiem ir iespējams ievērot gan fizisko, gan sociālo distanci. Līdz ar to, raugoties no optimistiska skatpunkta, var cerēt, ka Latvija atradīs savu veiksmīgo, konkurētspējīgo ārvalstu tūristu uzņemšanas modeli.
"Pētījuma Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumi Latvijas teritorijā rezultāti apstiprina, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši veido ļoti nozīmīgu ienākošā tūrisma daļu, tādēļ arī turpmāk savās mārketinga aktivitātēs centīsimies uzrunāt diasporas pārstāvjus, aicinot Latviju izvēlēties kā savu atvaļinājuma galamērķi," sola LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
"Pēc oficiālās statistikas, aptuveni 30% no visiem ārvalstu viesiem, kas ierodas Latvijā, ir diasporas pārstāvji. To netieši apliecina arī šī pētījuma rezultāti – no datiem redzam, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši uz Latviju ceļo vismaz reizi vai divas gadā," norāda Rožkalns, piebilstot, ka pētījums varētu būt labs izziņas avots tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem biežāk uz Latviju ceļo tie diasporas pārstāvji, kuri ārvalstīs dzīvo neilgu laiku, gados jaunāki cilvēki, kā arī tie tautieši, kuriem Latvijā pieder īpašums. Nozīme ir arī attālumam – biežāk Latviju apmeklē cilvēki, kuri dzīvo netālu, piemēram, Igaunijā un Somijā. Retāk uz Latviju ceļo gados vecāki cilvēki no tālām zemēm, piemēram, no Austrālijas, ASV un Kanādas.
Ierodas vasarā
Diasporas "atpūtas ceļojumu segmentā ir novērojamas līdzīgas tendences kā citās ienākošā tūrisma grupās, jo tie ir ceļojumi ar izteiktu augstu sezonalitāti divos vasaras mēnešos – jūlijā un augustā –, turklāt priekšroka arī tiek dota Rīgai un Jūrmalai", secināts pētījumā.
Van der Steina uzsver, ka "patīkams pārsteigums bija tas, ka desmit ballu sistēmā vidējais novērtējums Latvijas apmeklējumam bija 8,5 balles. Tas apliecina, ka diasporas pārstāvji augstu vērtē Latvijas tūrisma nozares piedāvājumu". Pētnieces sacītais ļauj secināt, ka diasporas pārstāvjiem pozitīvu iespaidu par Latviju veido iespēja mūsu valstī "justies kā mājās", savukārt negatīvu iespaidu rada cenu un kvalitātes neatbilstība. Respektīvi, Latvija nešokē ar globālā mērogā augstām cenām, bet ar to, ka par Eiropas līmenī augstu cenu var saņemt zemas kvalitātes preci vai pakalpojumu. "Diasporas ceļotājs kopumā ir maksātspējīgs, jo vairāk nekā 80% norādīja, ka viņiem nesagādā grūtības atlicināt tēriņus ceļošanai. Pēdējam atpūtas ceļojumam uz Latviju diasporas mājsaimniecības bija tērējušas vidēji 1863 eiro," konstatēts pētījumā.
Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti kopumā 1,46 miljoni viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019. gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Lai Covid-19 pandēmijas laikā padarītu vienkāršāku ceļošanu starp ES dalībvalstīm, ES līmenī plānots ieviest Digitālo zaļo sertifikātu. To, ka arī Latvija gatavojas ieviest ES Digitālo zaļo sertifikātu, šonedēļ paziņoja Veselības ministrija.