Aslanli Metalurji pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu KVV Liepājas metalurgu par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.
Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieki, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoni eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu, savukārt ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.
Turcijas kompānijā pauda atbalstu sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kā arī ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Baltijas reģions katru gadu eksportē vairāk nekā vienu miljonu tonnu metāllūžņu vien, KVV Liepājas metalurga darbības atjaunošana sniegs pievienoto vērtību un ienākumus Latvijas ekonomikai, sacīja uzņēmuma pārstāvji.
Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka Aslanli Metalurji vēlas atrast veidus, kā neizvest izejvielas no Baltijas reģiona, bet pievienot tām papildu vērtību, atjaunojot modernu ražošanu un sniedzot pienesumu reindustrializācijas plānu īstenošanai Latvijā.
Aslanli Metalurji ietilpst Turcijas Epas Group, kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. Epas Group nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.
Aslanli Metalurji īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā Aslanli Metalurji nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē.
Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. Aslanli Metalurji pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka FeLM pagājušā gada izskaņā grasījās mainīt bijušā KVV Liepājas metalurga aktīvu, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, pārdošanas procesu.
FeLM 5.novembrī izsludināja tai piederošās kustamās mantas, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kā lietu kopības izsoli ar augšupejošu soli ar sākumcenu 4,3 miljoni eiro. Līdz noteiktajam pieteikšanās termiņam izsolei netika autorizēts neviens izsoles dalībnieks, attiecīgi, izsole ir atzīta par nenotikušu.
Iepriekš FeLM divās izsolēs piedāvāja iegādāties kustamo mantu kopā ar četriem nekustamajiem īpašumiem, tostarp pirmajā izsolē kustamās mantas sākumcena bija 4,275 miljoni eiro, bet otrajā izsolē - 4,07 miljoni eiro. Pirmā izsole sākās 2020.gada 12.maijā un noslēdzās 11.jūnijā, bet otrā izsole sākās 16.jūnijā un noslēdzās 7.jūlijā. Dalībai abās izsolēs neviens pretendents nepieteicās, tādējādi izsoles tika atzītas par nenotikušām.
LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums Smart Stahl GmbH 2018.gada martā uzvarēja KVV Liepājas metalurga velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt FeLM pārņēma nepārdoto KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsni.
2018.gadā KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole tika atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.
KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.
FeLM ir SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (iepriekš Privatizācijas aģentūra) meitasuzņēmums. Possessor kapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrija.