Pensiju sistēmas Nīderlandē un Dānijā, līdzīgi kā lielākajā daļā attīstīto valstu, to vidū arī Latvijā, sastāv no trim līmeņiem.
Pirmais līmenis ir valsts garantētā pensija. Nīderlandē, izmaksājot valsts garantēto pensiju, ņem vērā, piemēram, personas sociālos apstākļus. Vientuļš pensionārs var saņemt lielāku valsts pensiju nekā pensionārs, kurš dzīvo kopā ar partneri.
Dānijā garantētā pensija ir atkarīga arī no tā, cik ilgi cilvēks ir nodzīvojis šajā valstī. Piemēram, cilvēki, kuri Dānijā nodzīvojuši 40 gadus, 2023. gadā saņēma fiksētu valsts pensiju aptuveni 878 eiro mēnesī. Tā ir aptuveni viena piektā daļa no Dānijā dominējošā vidējā atalgojuma. Summa ir proporcionāli mazāka, ja valstī pavadīts īsāks laika periods.
Dānijas un Nīderlandes pensiju lielākā daļa ir otrajā līmenī uzkrātie līdzekļi. Tajā iesaistīti iedzīvotāji un viņu darba devēji. Lai gan iedzīvotājiem Nīderlandē pensiju otrajā līmenī nav obligāti jāpiedalās, tomēr 90% izvēlas to darīt. Darbinieki, savstarpēji vienojoties ar darba devēju, ik mēnesi noteiktu procentu no algas ieskaita pensiju otrajā līmenī, un attiecīgu daļu pieskaita arī darba devējs. Otrā līmeņa pensiju fondi Nīderlandē ir bezpeļņas organizācijas, kuras stingri reglamentē likums. Iedzīvotāji fondiem ļoti uzticas un seko līdzi to rezultātiem. Šāds pensiju modelis mudina darbiniekus pēc iespējas vairāk iesaistīties pensijas uzkrāšanā.
Arī Dānijā otrais līmenis darbojas līdzīgi. Dānijas iedzīvotāji un darba devēji šajā līmenī iemaksā ap 12% no darbinieka gada atalgojuma. Latvijā iemaksas pensiju otrā līmeņa fondos veido tikai 6% no darbinieka algas.
Pensiju trešo līmeni Nīderlandē un Dānijā parasti izmato tie, kuriem nav iespēju piedalīties otrajā līmenī, piemēram, pašnodarbinātas personas. Pensiju trešais līmenis ir privāts, un, līdzīgi kā Latvijā, valstis veicina papildu uzkrāšanu, piešķirot nodokļu atvieglojumus iemaksām.
Lai būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte, pensijai vajadzētu būt vismaz 70–80% apmērā no pirmspensijas ienākumiem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajiem datiem, Latvijas iedzīvotāju pensija vidēji garantētu tikai 52,8% no darba algas, kamēr Nīderlandē tie ir 93,2%, bet Dānijā – 77,3%. Šādus rādītājus šo valstu iedzīvotāji sasniedz, arī paši aktīvi rūpējoties par savu pensiju un papildus uzkrājot.
Jāņem vērā, ka, sabiedrībai daudzās valstīs novecojot, sociālās sistēmas spēja nodrošināt pienācīgu vecuma pensiju vājināsies, tāpēc, lai kompensētu straujo ienākumu samazināšanos vecumdienās, arvien lielāka loma būs papildu uzkrājumiem.