Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro. Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.
Savukārt importētas preces šogad septembrī 1,428 miljardu eiro apmērā, kas ir par 15,9% jeb 195,5 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 3,5% jeb 47,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 45% līdz 47,2%.
Eksportējusi Latvija 2020.gada septembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 161,717 miljoniem eiro (12,7%), kas ir par 22,6% vairāk nekā pirms mēneša un par 39,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti 122,991 miljona eiro apmērā (9,6%), kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pirms mēneša un par 75,1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka graudaugu produktu eksporta pieaugumu 2020.gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 87,4% jeb 48,6 miljoniem eiro.
Importā septembrī lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 178,488 miljonu eiro vērtībā (12,5% no kopējā importa apmēra), kas ir par 9,5% vairāk nekā augustā un par 24,6% vairāk nekā gadu iepriekš, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 130,776 miljonu eiro vērtībā (9,2%), kas ir par 13,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 6% vairāk nekā 2019.gada septembrī, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, kas ievesti 96,691 miljona eiro vērtībā (6,8%), kas ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 28,6% mazāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē minēja, ka elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020.gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 41,4% jeb 11,9 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 33,5% jeb 19,8 miljoniem eiro.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,5%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Polija (10,1%), Vācija (9,6%) un Igaunija (8,3%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā Kanāda - 5,8% no importa kopapjoma.
Šogad septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada septembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem un bija 63%, savukārt kopējā importa vērtībā auga par 0,5 procentpunktiem - līdz 73,8%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā saruka par 1,2 procentpunktiem un veidoja 12,9%, bet importā - par 1,1 procentpunktu un bija 8,6%.
2020.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.