"LOSP kategoriski bija pret šāda nodokļa ieviešanu un norādīja, ka tas nedos vēlamos rezultātus, kavēs saimniecību attīstību un radīs negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.
Zemkopības ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu fona, tajā skaitā Igauniju un Lietuvu. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Ne tikai apstāklis, ka mūsu kaimiņvalstīs ar IIN netiek aplikti atbalsta maksājumi, Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - vienlaicīgi Igaunijā tie ir 21% un Lietuvā tikai 15% apmērā," norāda LOSP pārstāve.
"Esam gandarīti, ka Zemkopības ministrija arī iestājas pret nevienlīdzīgo attieksmi valsts un ES atbalstīto maksājumu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli zemniekiem. Latvijas Zemnieku konkurētspēja ir ļoti atkarīga no vienlīdzīgajiem nosacījumiem gan atbalsta saņemšanā, gan konkurētspējas uzlabošanā. Un nevienlīdzīga atbalsta nosacījumi visās ES valstīs būtu labākais variants mūsu zemnieku saimniecību attīstībā," LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
LOSP jau vairākkārt ir aicinājis Finanšu ministriju veikt izmaiņas normatīvajos aktos, saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) nosakot grozījumus, kas paredz, ka atbalsta maksājumu summas, kas piešķirtas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā. Līdz šim lauksaimnieku prasība no Finanšu ministrijas puses nav tikusi ņemta vērā un no 2010.gada šis atbalsts tiek aplikts ar IIN.
Līdz 2009. gada 31.decembrim saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta pirmās daļas 22. punktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netika apliktas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Taču 2010. gadā stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas noteica, ka no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo ienākumu veidiem tika izslēgts valsts un ES atbalsts. Līdz ar to no 2010. gada tās tiek iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.
"Mūsu lauksaimniecības nozarēm ir ļoti grūti konkurēt, jo saņemam vismazākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Diemžēl arī Latvijas negodīgā nodokļu politika attiecībā uz lauksaimniekiem šo situāciju tikai pasliktina un veicina saimniecību slēgšanu un mūsu iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm. Lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli Finanšu ministrijai tāpat kā Zemkopības ministrijai ir jāuzklausa LOSP priekšlikumi un jāpalīdz mūsu lauksaimniekiem," norāda LOSP valdes loceklis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām jāsaprot, ka, iespējams, ir jāsamazina valsts lielie izdevumi, nevis visu laiku jāpalielina nodokļu slogs iedzīvotājiem. Beidzot ir jāveido sabalansēta nodokļu politika, lai iedzīvotāji būtu motivēti maksāt nodokļus un godīgi saimniekot savā valstī – Latvijā.
"Esošā situācija ir īpaši negodīga pret mazajām saimniecībām. 2010.gadā tika samazināts neapliekamais minimums no Ls 4000 līdz Ls 2000, subsīdijas tika iekļautas pie ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem un IIN likme palielināta no 15% līdz 26%. Latvijas valsts nevienlīdzīgā attieksme ir tikpat negodīga kā ES tiešmaksājumu sistēma pret lauksaimniekiem," uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.